Iespējams, atpūtnieku vainas dēļ gājis bojā klinšu ērgļa mazulis

Klinšu ērglis (Aquila chrysaetos) ir viens no retākajiem Latvijā ligzdojošajiem plēsīgajiem putniem. Kurzemē zināmi trīs pāri, no kuriem divi ligzdo uz mākslīgi veidotiem ligzdu pamatiem. Vienā ligzdā novērošanas kamera bija fiksējusi ērgļu mātīti, kas sildīja nesen šķīlušos, vēl pūkainu mazuli. Diemžēl ligzdas tuvumā tika fiksēta neatļauta atpūtnieku klātbūtne un nometnes iekārtošana, kas izraisīja mātītes aizlidošanu, ilgstošu prombūtni un, iespējams, arī mazuļa bojāeju.

Ornitologs, Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētājs Jānis Ķuze skaidro, ka pavasarī un vasaras sākumā purvos ligzdojošos putnus cilvēku klātbūtne ietekmē īpaši nelabvēlīgi, jo purva klajajā ainavā cilvēku tuvošanās ligzdai ir pamanāma no ļoti liela attāluma. Ir novērots, ka, cilvēkam esot vēl vairāk nekā puskilometra attālumā, klinšu ērglis pametīs ligzdu un atgriezīsies tajā tikai tad, kad cilvēks būs pametis ligzdas apkārtni. Tieši tādēļ šo putnu saglabāšanai ir nepieciešams strikti ievērot īpaši aizsargājamās dabas teritorijās noteiktos ierobežojumus un pārvietoties tikai pa īpaši iekārtotiem maršrutiem.

Latvijā klinšu ērglis ir sastopams ļoti reti, to skaits nepārsniedz desmit pārus. Sugas izplatības areāla daļā kalnos tie ligzdo uz karnīzēm klinšu sienās, tomēr Latvijā šie putni ligzdas būvē vecos kokos, kas atrodami lielos augsto purvu masīvos. Putni ir ļoti jutīgi pret traucējumu ligzdošanas sezonā, jo īpaši ligzdošanas sākumā - no marta līdz maijam. Diemžēl cilvēku radīts traucējums ligzdas tuvumā var novest pie olu vai mazuļu zaudēšanas, kas kopumā samazina un apdraud sugas populāciju.

"Diemžēl Kurzemes klinšu ērgļu pāris zaudēja mazuli īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, kura izveidota tieši šīs sugas saglabāšanai," uzsver DAP Kurzemes reģionālās administrācijas direktore Dace Sāmīte.

Lai ievērotu noteikumus un nenodarītu pāri tiem, kam daba ir vienīgās mājas, jāatceras, ka īpaši aizsargājamās dabas teritorijās nometnes var ierīkot tikai tam paredzētās vietās, kas jau aprīkotas ar ugunskura vietām. Tādēļ pirms došanās dabā jāpārliecinās par konkrētās teritorijas statusu, zonējumu un atļauto darbību nosacījumiem, skaidro Sāmīte.

To ir ērti izdarīt vietnē "https://www.daba.gov.lv/lv/par-ipasi-aizsargajamam-dabas-teritorijam". Jautājumu gadījumā ikviens ir aicināts vērsties pie DAP darbiniekiem, kas izskaidros sīkāk katras teritorijas noteikumus. DAP vērš uzmanību, ka par neatļautu ugunskura kurināšanu pārkāpējam, kas šajā gadījumā nav notverts, var tikt piemērots naudas sods.

Latvijā ir izveidotas 658 īpaši aizsargājamas dabas teritorijas. Atkarībā no teritorijā esošajām dabas vērtībām ikvienai teritorijai ir savs izveides mērķis, kas kalpo šo dabas vērtību ilgstošai saglabāšanai un nosaka noteiktas atļautās darbības. Atbilstoši īpaši aizsargājamās dabas teritorijas izveides un aizsardzības mērķiem tās iedala astoņās kategorijās - nacionālais parks, biosfēras rezervāts, dabas parks, aizsargājamo ainavu apvidus, dabas liegums, dabas rezervāts, dabas piemineklis - aleja, dendroloģisks stādījums, ģeoloģisks vai ģeomorfoloģisks objekts un aizsargājama jūras teritorija.

DAP aicina cilvēkus doties dabā, tai skaitā uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, ar izpratni. Taču, lai ar savu rīcību neapzināti nekaitētu tur mītošajām sugām, jāievēro katrā teritorijā atļautās darbības un izveidoto infrastruktūru. DAP ir izveidojusi un uztur aptuveni 700 dažādus dabas apskates objektus - laipas, torņus, takas, atpūtas vietas un citus objektus, kas vienkopus aplūkojami pārvaldes uzturētajā "www.tiekamiesdaba.lv" un mobilajā aplikācijā "Dabas tūrisms".