Banku sektorā ir izveidojies slikts līdzsvars, kurā ilgstoši ir vērojams zems uzņēmumu kreditēšanas līmenis un augstas likmes, salīdzinot ar Eiropu, vienlaikus kredītiestādēm saglabājot augstu rentabilitāti un peļņas apjomu, aģentūrai LETA pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Viņš pieļauj, ka daļēji problēma sāks risināties, centrālajām bankām samazinot procentu likmes. Vienlaikus Endziņš atzina, ka patlaban nav zināms, kad tas varētu notikt, un, viņaprāt, procentu likmes samazināšana var arī neatrisināt pamatproblēmu, kas ir zemais kreditēšanas līmenis.
Situācijas uzlabošanai Endziņš izvirzīja vismaz trīs iespējamos risinājumus. "Teorētiski efektīvākais ceļš būtu stimulēt un panākt konkurences saasināšanos banku sektorā, bet šis ir sarežģīts uzdevums," sacīja Endziņš.
Tāpat viņš pieļāva, ka otrs risinājums varētu būt panākt situāciju, kurā šodienas kreditēšanas procentu noteikšanai vairs netiktu ievērtēta 2008.-2010.gada finanšu krīze.
Treškārt, redzot, ka kopējais uzņēmumu kapitalizācijas līmenis uzlabojas, Endziņa ieskatā, nekādā gadījumā nedrīkst atcelt uzņēmumu ienākuma nodokļa regulējumu par 0% likmi reinvestīciju gadījumā.
LETA jau vēstīja, ka Finanšu sektora attīstības padomes sēdē 25.maijā tika lemts Latvijā bankas aicināt strādāt pie labvēlīgas augsnes sagatavošanas kreditēšanas palielināšanai.
"Lai gan Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas indekss uzņēmējdarbības segmentā ir audzis, ir izveidojusies paradoksāla situācija - realitātē nav vērojama nedz banku vēlme kreditēt, nedz uzņēmēju vēlme aizņemties. Kopumā tas neveicina investīcijas tautsaimniecībā un kavē Latvijas ekonomikas izaugsmi," norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Viņš atzīmē, ka pirms vairākiem mēnešiem tika norādīts uz vēlamo banku rīcības maiņu - depozīta likmju pieaugumu, komisijas maksas samazināšanu un labvēlīgas augsnes sagatavošanu kreditēšanas apjoma pieaugumam ekonomikas izaugsmes brīdī.
"Redzam, ka šis brīdis tuvojas un jau tagad jāsāk gatavoties drīzai kreditēšanas aktivizēšanai," pauž Ašeradens.
Pēc viņa teiktā, lai risinātu strukturālos kreditēšanu bremzējošus faktorus un veidotu kreditēšanai un investīcijām pievilcīgāku vidi, no valdības, Finanšu ministrijas (FM) un publiskā sektora puses paredzēts attīstīt kapitāla tirgu, aktīvi virzīt Latviju "Moneyval" sestās kārtas paātrinātam vērtējumam, stiprināt efektīvu un riskos balstītu pieeju naudas atmazgāšanas novēršanas (AML) jomā, kā arī turpināt darbu pie citos politikas plānošanas dokumentos iekļauto uzdevumu īstenošanas, piemēram, maksātnespējas, ēnu ekonomikas apkarošanas un uzņēmējdarbības vides uzlabošanas jomās.
