Sārts: Kahovkas HES aizsprosta uzspridzināšana vairāk ietekmēs Krievijas kontrolēto krastu

© Reuters/Scanpix/Leta

Kahovkas hidroelektrostacijas (HES) aizsprosta uzspridzināšana atstās lielāku ietekmi uz Krievijas kontrolē esošo krastu, bet vienlaikus tas kavētu iespējamu upes forsēšanas operāciju, sociālajos medijos norādījis NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

Lai arī abas karojošās puses aizsprosta uzspridzināšanā apvaino viena otru, tomēr Sārts uzskata, tas ir Krievijas roku darbs.

"Ietekme gan lielāka uz Krievijas kontrolē esošo krastu, bet šāds solis kavētu iespējamu upes forsēšanas operāciju. Domāju, būs daudz bojā gājušo civiliedzīvotāju," norādījis Sārts.

Krievijas karaspēks otrdien Hersonas apgabalā uzspridzinājis Kahovkas hidroelektrostacijas (HES) aizsprostu, paziņojis apgabala kara administrācijas vadītājs Oleksandrs Prokudins.

Viņš informējis, ka ūdens līmenis sasniegs kritisko atzīmi piecu stundu laikā un aicinājis apdraudēto rajonu iedzīvotājus evakuēties.

Ukrainas Iekšlietu ministrija norādījusi, ka jāevakuējas Hersonas Korabelas mikrorajona un desmit ciemu iedzīvotājiem.

Kahovkas HES atrodas Krievijas karaspēka kontrolē, taču pēc aizsprosta uzspridzināšanas applūst teritorijas gan Dņepras labajā krastā, kuras kontrolē Ukraina, gan Krievijas okupētās teritorijas kreisajā krastā.

Ukrainas Bruņoto spēku dienvidu pavēlniecība pavēstījusi, ka, pēc tās rīcībā esošās informācijas, evakuācija tiek organizēta arī Krievijas okupētajās teritorijās.

Saistībā ar aizsprosta uzspridzināšanu Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sasaucis valsts Drošības un aizsardzības padomes ārkārtas sēdi.

Savukārt Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba norādījis, ka Kahovkas HES uzspridzināšana, iespējams, ir lielākā tehnoloģiskā katastrofa Eiropā pēdējās desmitgadēs, kas apdraud tūkstošiem civiliedzīvotāju.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.