Aptauja: cik daudz naudu iedzīvotāji gatavi tērēt vasaras brīvdienām?

SEB bankas aptauja liecina, ka uzkrājumu tieši vasaras atvaļinājumam veido 20% Latvijas iedzīvotāju. Turklāt ap 15% respondentu vasaras brīvdienām plāno veltīt vairāk nekā 1000 eiro. Savukārt 22% respondentu atzīst, ka vēl nezina, cik tērēs vasaras atvaļinājumam, un tikpat daudz cilvēku atzīmējuši, ka viņiem vai nu nebūs atvaļinājuma, vai nu nav plānu veltīt tam naudu.

Lai gan ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju vēl nav izlēmuši, ko darīs vasarā, puse respondentu vasaras mēnešos ir ieplānojuši doties ceļojumā: 29% dosies braucienā uz ārvalstīm, savukārt 21% apceļos Latviju.

Vienlaikus 17% aptaujāto iedzīvotāju norāda, ka vasaru plāno pavadīt ārpus pilsētas - vasarnīcā vai laukos.

“Latvijas specifiskie laikapstākļi nosaka to, ka ikviens cenšas izmantot vasaras siltās dienas un garos, gaišos vakarus pēc iespējas efektīvāk, darbojoties dārzā, atpūšoties pie ūdens vai dodoties tuvākā vai tālākā ceļojumā. Ļoti bieži šādas aktivitātes saistās arī ar papildu tēriņiem. Aptaujas dati liecina, ka ceturtā daļa jeb 25% Latvijas iedzīvotāju šogad atvaļinājumam plāno veltīt tikpat daudz naudas, cik pagājušajā vasarā, savukārt 12% šogad plāno būt taupīgāki nekā pērn. Vienlaikus 15% respondentu atzīst, ka šī gada vasaras brīvdienu tēriņiem ir gatavi atvēlēt vairāk līdzekļu nekā pērn,” skaidro SEB bankas Finanšu plānošanas eksperte Elīna Kalniņa.

Summu līdz 500 eiro šī gada vasaras atpūtai plāno veltīt piektā daļa iedzīvotāju (20%), bet no 500 līdz 1000 eiro - 8%. Savukārt virs 1000 eiro vasaras atvaļinājumam šogad plāno tērēt 15% iedzīvotāju. Vienlaicīgi ap 22% respondentu atzīst, ka vēl nezina, cik tērēs vasaras atvaļinājumam, un tikpat daudz cilvēku atzīmējuši, ka viņiem vai nu nebūs atvaļinājuma, vai nu nav plānu veltīt tam naudu.

“Aptaujas dati liecina, ka 20% Latvijas iedzīvotāju veido uzkrājumu tieši vasaras aktivitātēm, bet ap 30% respondentu atvaļinājuma izdevumus segs no regulārajiem ikmēneša ienākumiem. Vasaras atvaļinājums ir kā Ziemassvētki, kas parasti saistīti ar izmaksām dāvanām un svētku galdam. Regulāri novirzot noteiktu summu uzkrājumā tieši šiem mērķiem, var laicīgi sagatavoties gan ceļojumam, gan svētku mielastam. Turklāt, krāt var gandrīz nemanāmi, izmantojot Digitālo krājkasi vai izveidojot regulāro maksājumu noteiktam mērķim uz krājkontu,” turpina Elīna Kalniņa.

Vienlaikus 8% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka neplāno nekādas vasaras aktivitātes, lai taupītu naudu, bet 3% plāno pieejamos naudas līdzekļus netērēt atvaļinājumam, bet gan novirzīt uzkrājumā.