Augļkopji un ogu audzētāji var pieteikt dārzus salnu bojājumu apsekošanai

© F64

Līdz 20.jūnijam augļkopjiem un ogu audzētājiem ir iespēja pieteikt apsekošanai savus šī gada pavasara salā un salnās cietušos augļu un ogu dārzus, liecina Lauku atbalsta dienesta (LAD) publicētā informācija.

Platības apsekošanai varēs pieteikt LAD Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS), aizpildot pieteikumu sadaļā "Valsts atbalsts".

LAD uzsver, ka šis ir pieteikums platību apsekošanai, nevis atbalsta saņemšanai.

Vienlaikus LAD norāda, ka, lai pieteiktu dārzus apsekošanai, lauksaimniekam 2023.gadā ir jāpiesakās platību maksājumiem.

Tāpat informācija pieteikumā sniedzama par augļkopības platībām, kur viena lauka minimālā salnā cietusī platība ir vismaz 0,1 hektāri un kopējā salnā cietusī platība ir vismaz viens hektārs, kā arī tikai par tādiem augļkopības kultūraugiem, kas sasnieguši ražošanas gatavību.

Dienestā arī atzīmē, ka lauksaimnieki nedrīkst veikt apsekošanai pieteikto lauku apstrādi un ražas novākšanu pirms nav veikta lauku apsekošana. Tas attiecas uz kultūrām, kurām ražu novāc jūnijā un jūlija sākumā.

Cietušo lauku apsekošanu veiks Valsts augu aizsardzības dienests(VAAD) un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC).

Jau ziņots, ka pēc astoņu dienu ilgā sala maija sākumā visos Latvijas reģionos būtiski cieta augļu dārzi, tostarp Kurzemē visvairāk cieta ķirši, kuri lielākoties visi jau bija saziedējuši, Vidzemē apsala ķirši, plūmes, bumbieres, ābeles, bet Latgalē kādā ķiršu dārzā cietuši 80% koku.

Augļkopju asociācija situāciju nozarē vērtēja kā katastrofālu.

Pēc Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) aplēsēm maija salnas augļu un ogu dārziem visā Latvijā nodarījušas zaudējumus 10 miljonus eiro apmērā.

LAD ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde, kas administrē valsts un Eiropas Savienības atbalstu laukiem, lauksaimniecībai, mežsaimniecībai un zivsaimniecībai.

Latvijā

Daudz tiek runāts un darīts, lai sabiedrībā izskaustu vardarbību pret sievietēm. Bet kā ir ar vardarbību pret vīriešiem? Vīrieši un pusaudži lielākoties klusē un slēpj pret viņiem vērstās vardarbības faktus. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi uzskata: vardarbības upura statuss ir apkaunojošs. Turklāt tiesībsargājošajās iestādēs uz vīriešiem lūkojas kā uz otrās šķiras upuriem, sak, ko tu te gaudo, savas problēmas tev kā vīrietim jārisina pašam! Par šo situāciju saruna ar pusaudžu psihoterapeitu, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītāju Nilu Saksu Konstantinovu.