Otrdiena, 23.aprīlis

redeem Georgs, Jurģis, Juris

arrow_right_alt Latvijā

Kino ražošanai paredzēto naudu plāno atdot veselības nozarei

© pixabay.com

Glābjot veselības budžetu, FM piedāvā apturēt nacionālā kino ražošanu. Nacionālais kino centrs un filmu producenti FM ierosinājumu atņemt jau ieplānotu naudu sauc par apdraudējumu kino pastāvēšanai FM ierosinājums pārdalīt 1,5 miljonus apdraud 15 jaunu filmu ražošanu, vēsta TV raidījums "Nekā personīga"

Premjers Kariņš visām ministrijām bija uzdevis pārskatīt savus izdevumus, lai atrastu naudu veselības un izglītības jomām. Medicīnai vien šogad nepieciešami 163 miljoni eiro. Savus ieteikumus, kur naudu meklēt, piedāvā arī Finanšu ministrija. Mums zināms, ka Kultūras ministrija no Arvila Ašaradena saņēmusi vēstuli ar mudinājumu par labu veselībai atteikties no naudas, kas paredzēta kino uzņemšanai. Filmu veidotāji šādu plānu sauc par katastrofu. Tas liktu apturēt 15 šobrīd ieplānotu filmu veidošanu un starptautiski sagrautu Latvijas filmu nozares reputāciju.

JĀNIS KRĒVICS

Žurnālists

Finanšu ministrs meklē trūkstošo naudu veselības aprūpei. Daļa līdzekļu atrasti Kultūras ministrijā. Summa nav liela - pusotrs miljons. Bet tās atņemšana nozīmētu apjomīgu krīzi kino nozarei.

Kino naudu pārrauga Nacionālais kino centrs. Filmu ražošanai Latvijā katru gadu atvēlēti ap 5 miljoni eiro, kas ir mazākā nauda starp visām Baltijas valstīm. Finansējuma piešķīrums sadalīts divos etapos.

Pirmais ir sagatavošana un filmu attīstīšana.

Šajā posmā filmas producentiem ir tikai ideja, scenārija uzmetums, atrasts režisors, aktieri, iespējams nofilmētas dažas epizodes un izveidots "treileris", lai varētu nojaust filmas ideju. Reizi gadā konkursa kārtībā var pieteikt šādas filmu idejas un saņemt ne pārāk lielu summu - dažus tūkstošus eiro darba turpināšanai. Un vēlāk startēt nākamajā - filmu ražošanas konkursā.

DITA RIETUMA

Nacionālā kino centra vadītāja

Lai atnāktu uz konkursu filmu ražošanai, ir nepieciešams ļoti apjomīgs un ļoti rūpīgi sagatavots projekts, projekta apjoms ar visu scenāriju ir vairāk nekā simts lappuses, scenārijs vien ir vairāk nekā simts lappuses, tātad tie ir apjomīgi izstrādāti darbi. Un tikai ar šādiem projektiem tad, kad ir skaidrs, ka ir gan scenārijs, gan režisora koncepcija, gan ir atrasti aktieri, gan ir atrastas lokācijas, un, protams, ir atrasts arī līdzfinansējums starptautiskos fondos, vai arī vēl lokāli no kādiem sponsoriem, tad filmu var sākt ražot. Un tas nav iespējams viena gada ietvaros.

Ražošanas naudas konkurss arī notiek reizi gadā. No valsts, atkarībā no filmas ieceres un vēriena, iespējams saņemt pat vairākus simtus tūkstošus eiro. Bet ņemot vērā, ka Eiropas regula aizliedz valstīm pilnībā finansēt visu filmas budžetu, pārējo naudu producenti meklē citur. Bieži kā sadarbības partnerus piesaista ārvalstu producentus un līdzfinansējumu saņem no starptautiskiem filmu atbalsta fondiem. Lai visu šo sarežģīto un komplicēto darbu paveiktu, paiet mēneši vai pat ilgāks laiks, līdz sākas reālais darbs filmēšanas laukumā. Valsts kino centrs arī uzreiz nepiešķir visu Latvijas puses naudu, bet speciāla komisija izvērtē katras filmas veidotāja paveikto gada griezumā. Un samaksā par padarīto. Atlikusī nauda, kas ir gan iebudžetēta filmu veidotāju plānos un kalpo arī kā garants starptautsikajiem partneriem pa posmiem tiek izmaksāta vēlāk.

DITA RIETUMA

Nacionālā kino centra vadītāja

Te ir runa par Latvijas profesionālo kino, par liela mēroga audiovizuāliem projektiem, kuri pēdējo gadu laikā ir piesaistījuši arī lielu sabiedrības uzmanību.

Līdzās Valsts prezidenta balsojumam nepieciešamo balsu menedžēšanai partijas un ministrijas pēdējās nedēļas meklē naudu, ko pārdalīt veselībai un izglītībai. Katram ministram jāpiedāvā savs risinājums. Naudu ministriju makos pēta un pārdales piedāvā arī Finanšu ministrija. 22.maijā Kultūras ministrijā saņemta Arvila Ašeradena vēstule. Tajā piedāvāts, ka "ņemot vērā, ka filmu finansēšanas programmā līdz aprīļa beigām no piešķirtā finansējuma 4 857 179 euro izlietoti 40 118 euro, priekšlikums pārdalīt 1 597 654 euro."

Kā saka Nacionālā kino centra vadītāja - šī Finanšu ministra noskatītā nauda visa jau ir garantēta filmu veidotājiem. Par to producenti noslēguši starptautiskus līgumus, saņēmuši finansējumi no fondiem Eiropā. Ja to atņems, apdraudētas ne tikai tās 15 filmas, ko šobrīd jau filmē. Tās būs graujošas sekas visai Latvijas kino nozarei kopumā, ko izjutīsim turpmākos 5-10 gadus. Sabojāta būs arī reputācija, jo partneri no citām valstīm Latvijai vairs neuzticēsies.

FM priekšlikumi KM

“KM budžeta apakšprogrammā 19.03.00 “Filmu nozare” plānotais finansējums filmu projektu konkursiem - ņemot vērā to, ka izdevumu kodā “subsīdijas un dotācijas” līdz 2023. gada aprīļa beigām no plānotā finansējuma 4 857 179 euro apmērā tika izlietoti 40 118 euro, priekšlikums pārdalīt finansējumu 1 597 654 euro apmērā no šādiem pasākumiem:

  1. Citu filmu nozares projektu atbalsts 125 000 euro apmērā, jo projektu iesniegšanas termiņš līdz 2023. gada 30. novembrim, bet to vērtēšana notiek reizi mēnesī pēc 1. datuma, izvērtējot iepriekšējā mēnesī iesniegtos projektus, līdz ar to ierosinām citu prioritāru pasākumu nodrošināšanai novirzīt 50% no plānotā finansējuma;
  2. Ar Nacionālā kino centra finansējumu ražošanā esošo filmu atbalsts 1 322 654 euro apmērā, jo projektu iesniegšanas termiņš līdz 2023. gada 30. septembrim, bet to vērtēšana notiek reizi mēnesī pēc 1. datuma, izvērtējot iepriekšējā mēnesī iesniegtos projektus, līdz ar to ierosinām citu prioritāru pasākumu nodrošināšanai novirzīt 50% no plānotā finansējuma;
  3. Visu filmu veidu projektu attīstīšanas atbalsts 150 000 euro apmērā, jo konkursu plānots izsludināt 2023. gada 14. augustā, līdz ar to finansējumu iespējams novirzīt prioritārākiem pasākumiem”

DITA RIETUMA

Nacionālā kino centra vadītāja

Budžets filmu ražošanai ir apmēram pieci miljoni, līdz ar to tas ir ekstremālāki mazākais budžets visās trīs Baltijas valstīs. Un ja no šāda te ap pieciem miljoniem paņem nost pusotru, tas ir starptautisks kauns. Mēs nogāžamies "zemzemē".

Kinoproducente Alise Ģelze tieši šobrīd gatavojas jaunas filmas ražošanas uzsākšanai. Ņemot vērā, ka Nacionālais kino centrs iedevis tikai daļu no nepieciešamās naudas, viņa atlikušo atradusi, piesaistot ārvalstu partnerus. Līdz tam filmai paredzētā nauda glabājas kino centra kontā un producente varēs to saņemt, kad filmēšana būs sākusies. Ja notiks kā iesaka Finanšu ministrija, filmas nebūs.

ALISE ĢELZE

Kino producente

Jā, nu tad tas ir totāls fiasko. Es nevaru pat iedomāties, ko tādu. 15 gadus šajā nozarē dzīvojot, nav bijusi tāda situācija.

GINTS GRŪBE

režisors un kinoproducents, studijas "Mistrus Media" dibinātājs

Un, ja šis process tiek drastiski samazināts, tad mēs patiešām esam tāds ļoti nekonkurētspējīgs partneris. Jo mēs patiešām nevaram nevienam teikt, ka mums ir ļoti interesanta filmas ideja, bet varbūt, ka mēs viņu tomēr neattīstīsim, jo mūsu valsts izlems, ka mums to finansējumu atņemt. Es nezinu citu emocionālāku vārdu kā kauns no profesionālā viedokļa darboties starptautiski. Jo tā nav problēma par neiztērētu finansējumu. Tā ir pretēja problēma, ka šis finansējums tiek trīs reizes apsvērts, izsvērts un pārsvērts, lai viņu sadalītu precīzi, lai būtu tas rezultāts.

Finanšu ministra rīcība ir pretēji tam, kas solīts Kariņa otrās valdības deklarācijā, ka kino nozarei būs pievērsta īpaša uzmanība un atbalsts.

Deklarācija par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību:

Turpināsim atbalstu visām profesionālās mākslas nozarēm - tai skaitā filmu projektiem, kas stiprina valstiskumu un piederību Latvijai, sekmējot Latvijas kultūras popularizēšanu pasaulē, atbalstot dalību vērienīgos starptautiskos projektos.

ARVILS AŠERADENS

Finanšu ministrs (Jaunā vienotība)

Oi, man ir uzdevums savākt 140 miljonus. Es domāju, ne tikai kino nozare būs nepatīkami pārsteigta. Bet šobrīd mēs virzāmies uz priekšu tādā veidā, ka mēs sakām - vai nu ministrija pati izlemj, cik lielu finansējuma daļu viņi var atrast, pārgrupējot savus izdevumus un esam gatavi pārskatīt budžeta programmas. Vai mēs skatāmies, kuras no programmām vēl nav iesāktas vai daļēji iesāktas. Un tie ir pirmie Finanšu ministrijas priekšlikumi. Bet katrā ziņā tā ir ministru pašu izšķiršanās, kurās sadaļās iet uz priekšu un kurās neiet. Katrā ziņā tā summa mums ir jāsavāc un šie izdevumi veselības izdevumu segšanai ir jāatrod.

Vai varat pateikt, kāpēc tieši šī nozare tādā apjomā? Jo pusotrs miljons - tas ir ļoti daudz. Principā filmu uzņemšana beidzas tajā brīdī.

Nu, nē. Vēlreiz. Tas nav frontāls uzbrukums kino nozarei. Mēs esam skatījušies, cik tālu ir programma izmantota, un mēs esam piedāvājuši, ka šis ir viens no apcirkņiem, kurā varētu skatīties.

Ministrs Nauris Puntulis apgalvo, ka šobrīd no Ašaradena pieprasītajiem vairākiem miljoniem Kultūras ministrijas budžetā veselībai varot pārdalīt 380 tūkstošus eiro. Kino naudu atņemt viņš neļaušot.

NAURIS PUNTULIS

Kultūras Ministrs (Nacionālā apvienība)

Tas dokuments ir sastādīts manā ieskatā tehniskā veidā. Un ne velti ir paredzētas arī diskusijas, kur tad man būs iespēja visu šo nozares finansējumu aizstāvēt.

Tehniskā veidā, tas nozīmē, ka viņi ir ļoti formāli piegājuši? Paskatījušies, re, kur ir brīva nauda, kas ir neiztērēta?

Tieši tā. Brīva nauda, kas ir neiztērēta. Un nezinot, vai tur jau konkrēti līgumi ir noslēgti vai nav noslēgti, viņi ir piedāvājuši šo pārskatīt. Un tad mūsu pienākums būs šo aizstāvēt.

GINTS GRŪBE

režisors un kinoproducents, studijas "Mistrus Media" dibinātājs

Bet, ja šāds scenārijs notiek kā piedāvā Finanšu ministrija, tad, piemēram, kaut kādas filmas, kas šobrīd ir izstrādē, kas ar tām notiek?

Ja viņi plāno atņemt filmām, kuras ir izstrādē, naudu, tad mēs viennozīmīgi pieprasīsim visu iespējamo ministru demisiju attiecībā uz šo procesu. Jo tad būs nelietderīgi iztērēta nauda gan attīstībai, gan kopprodukcijām, gan filmu tirgiem un tamlīdzīgi. Ja mēs samazinām to projektu daļu, kurus ir attīstībā, tad mēs varam prognozēt, ka tuvāko trīs gadu laikā nebūs pēc trim gadiem nekādas filmas.

NAURIS PUNTULIS

Kultūras Ministrs (Nacionālā apvienība)

Ko tas nozarei nozīmētu, ja pusotru miljonu noņemtu?

Tā ir milzīga summa no visa nozares budžeta kopumā. Tas, protams, nav iespējams. Un es darīšu visu, lai šo naudu noturētu nozarē. Par to nav ne mazāko šaubu.

PĒCSTUDIJA

Jau rīt 5.jūnijā notiks sarunas ar Finanšu ministru par piedāvātajām iespējām atrast trūkstošo naudu veselības aprūpei. Kultūras ministrs uzskata, ka viņš spēšot Ašeradenu pārliecināt, ka kino naudu aiztikt nedrīgst.