Kultūrkapitāla fonds atbalstījis 536 kultūras projektus, tostarp filmu nozarē 47 iniciatīvas

© Mārtiņš Zilgalvis/f64

Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) otrajā kultūras projektu konkursā finansējumu nolemts piešķirt 536 projektiem deviņās kultūras nozarēs, aģentūru LETA informēja VKKF sabiedrisko attiecību speciāliste Ilona Skuja.

Kopumā projektu konkursam tika iesniegti 1178 projekti, savukārt 536 atbalstītajiem projektiem piešķirtais finansējums ir 1 957 766 eiro.

Visvairāk projektu atbalstīts mūzikas nozarē, kur līdzekļi piešķirti 102 projektiem, piešķirot tiem 483 108 eiro, tad seko atbalstītie 88 kultūras mantojuma projekti, kuriem atvēlēti 223 341 eiro. Tikpat daudz projekti atbalstīti vizuālās mākslas nozarē, kur starp 88 projektiem sadalīti 247 336 eiro.

Literatūras nozarē atbalstīti 70 projekti, kuriem iezīmēts finansējums 483 108 eiro apmērā, savukārt filmu nozarē VKKF atbalstīja 47 projektus un piešķīra to īstenošanai 217 509 eiro. Skatuves mākslu nozare atbalstīti 38 projekti, starp kuriem sadalīti 152 349 eiro.

Tradicionālās kultūras nozarē atbalstīti 36 projekti, kuriem iezīmēti 87 672 eiro. Tāpat VKKF atbalstījis 35 starpdisciplināros projektus ar finansējumu 125 688 eiro apmērā. Savukārt dizaina un arhitektūras nozarē atbalstīti 32, kuriem piešķirti 129 866 eiro.

Skuja norāda, ka literatūras nozarē šajā konkursā sadalīts papildu finansējums aptuveni 300 000 eiro apmērā, ko ar VKKF padomes lēmumu piešķīra lasīšanas veicināšanas programmai "Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija", kā arī grāmatu iepirkumiem un pasākumiem bibliotēkās.

VKKF padome lēma, ka šāds finansējuma palielinājums atsevišķai nozarei ir vienreizīgs un attiecināms tikai uz 2023.gadu, pieņemot, ka turpmākajos gados lasīšanas veicināšanas pasākumiem finansējums tiks nodrošināts no citiem finansējuma avotiem.

Latvijā

Baltijas valstis ir tehnoloģiski ļoti ievainojamas, un tas ir jāsaprot, komentējot konstatētos zemūdens kabeļu bojājumus Baltijas jūrā, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja bijušais Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Jānis Kažociņš.

Svarīgākais