Skolotāja iestājas par mākslīgā intelekta izmantošanu mācību procesā

© pixabay.com

Mākslīgā intelekta esamību nevar noliegt, tāpēc mācību procesā to vajadzētu izmantot proaktīvi, nevis aizliegt, šādu nostāju aģentūrai LETA pauda izglītības projekta "Skola2030" vecākā eksperte, Salaspils 1.vidusskolas vēstures skolotāja Annija Bergmane.

Vēstures skolotāja mākslīgā intelekta rīkus izmantojusi gan stundu plānošanā, ja jāaizvieto cita priekšmeta skolotāja, gan stundu veidošanā, piedāvājot skolēniem meklēt patiesus faktus tekstā, kur atspoguļota jauniešu vidū populārā seriālā notiekošais Otrā pasaules kara laikā. Vaicāta, vai mākslīgais intelekts nepiedāvā vēstures faktu interpretāciju vai maldinošu informāciju, Bergmane norādīja, ka vienmēr pārbaudot piedāvāto, bet līdz šim nav saskarusies.

Mākslīgā intelekta rīku izmantošana mācību procesā radījusi daudz jautājumu un neskaidrību, it īpaši skolotājiem, kuriem nereti ir aizdomas, ka domrakstos reizēm parādās mākslīgā intelekta radīti teksti, piemēram, no "ChatGPT". Valsts izglītības satura centrs gan aģentūrai LETA norādīja, ka šobrīd nav plānots strādāt pie tā, lai izstrādātu vadlīnijas, kad tiek fiksēta mākslīgo rīku izmantošana.

Bergmanes ieskatā būtu nepieciešams paplašināt plaģiātisma jēdzienu, jo plaģiāts ir cita darba uzdošana par savu, vienlaikus mākslīgā intelekta radītais nevienam nepiederot. Tāpat vajadzētu atteikties no apjomīgu mājasdarbu uzdošanas, tos liekot izstrādāt mācību stundas laikā skolotāja uzraudzībā, tādējādi novēršot iespējamo mākslīgā intelekta rīku izmantošanu.

Viņa atzina, ka skolēni, pildot uzdoto, nereti izmantojuši mākslīgā intelekta rīku "ChatGPT" un pēc tam uzdevuši to kā savu veikumu, tomēr vairums gadījumu skolotājs to varot pamanīt. Bergmane arī novērojusi, ka "ChatGPT" spējot atpazīt savu uzrakstīto.

Eiropas Komisijas (EK) ētikas nostādnēs pedagogiem par mākslīgā intelekta izmantošanu mācīšanas procesā pausts, ka, neatkarīgi no tā, vai mākslīgā intelekta izmantošana ir sistēmas, skolas vai klases līmenī, esot svarīgi rūpīgi apsvērt rīku ētisku izmantošanu.

Šo procesu būtu jāvada skolu vadībai. Pirms mākslīgā intelekta sistēmas ieviešanas ieteicams pieņemt skolas mēroga politiku un procedūras, lai noteiktu gaidas un sniegtu norādījumus par to, kā konsekventi risināt problēmas. Par tām svarīgi informēt arī pedagogus, izglītojamos un viņu vecākus, lai viņi saprastu, kas no viņiem tiek gaidīts.

EK ieskatā, pedagogiem un skolas vadītājiem būtu jāizprot mākslīgā intelekta un mācību analītisko datu pamatus, tostarp jāpārzina Eiropas Savienības ētikas vadlīnijas un pašnovērtējuma instrumenti, kā arī jāapzinās atbildība par datu drošības un privātuma nodrošināšanu.

Tāpat plānots, ka uz mākslīgā intelekta sistēmām attieksies Eiropas Savienības regulējums - mākslīgā intelekta akts, kas šobrīd ir izstrādē.

Latvijā

Vai karš Ukrainā tiks iesaldēts? Kāpēc iedzīvotājiem beidzies romantisma periods attiecībā pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski? Kāpēc sarūk ziedotāju skaits kara plosītajai valstij – par šo un citiem aktuāliem jautājumiem saistībā ar notikumiem Ukrainā pēc 1000 kara dienām TV24 raidījumā “Nedēļa. Post scriptum” runā iniciatīvas “Twitter konvojs” aizsācējs, Eiropas Parlamenta deputāts (Apvienotais saraksts) Reinis Pozņaks.

Svarīgākais