"Rīgas ūdens" attīstības stratēģijas ieviešanai vajadzēs ap 800 miljoniem eiro

SIA "Rīgas ūdens" ir sācis darbu pie ilgtermiņa attīstības stratēģijas līdz 2040.gadam, intervijā aģentūrai LETA saka "Rīgas ūdens" (RŪ) valdes priekšsēdētājs Krišjānis Krūmiņš. Paralēli tam tiks izstrādāta ilgtermiņa finansēšanas stratēģija, kur tiks izsvērts, cik būs nepieciešami aizdevumi, kādi būs ieguvumi no obligācijām, kā arī no iespējamas uzņēmuma akciju kotācijas biržā.

Vēl taps stratēģija, bet vai jūs jau kaut aptuveni esat aplēsuši, cik daudz jūsu pieminētajām lietām vajadzēs naudu?

Jā, esam veikuši aplēses, un mums būtu nepieciešami 800 miljoni eiro līdz 2040.gadam.

Šobrīd mums nav tādas aizņemšanās kapacitātes. Tādēļ ir jānosaka mērķi, kas atbilst mūsu finanšu iespējām, maksimāli izmantojot gan aizdevumus, gan citus finanšu instrumentus - obligācijas un, iespējams, akciju kotēšanu biržā. Par obligācijām es uzreiz varu pateikt, ka mēs plānojam obligāciju emisiju, bet zaļo obligāciju emisiju. Tas nozīmē, ka par obligācijām saņemtā nauda mums ir jāiegulda ar vidi saistītos investīciju projektos, lai nenotiktu arī tagad daudz piesauktā zaļmaldināšana. Tā varētu būt jau pieminētā bioloģiskās attīrīšanas stacijas paplašināšana un līdzīgas lietas.

Ja kopā tiek skaitīta aizņemšanās, obligācijas, potenciāla akciju emisija, vai jums kopā savāksies pieminētie 800 miljoni eiro?

Kā jau minēju, mēs pie šī jautājuma strādājam. Šobrīd, kamēr vēl notiek aprēķini, es uz šo jautājumu nevaru atbildēt.

Kāda ir jau esošā tīkla kvalitāte? Ar to viss ir kārtībā?

Es jau minēju, ka, sekojot jaunajām vides prasībām, mēs diemžēl atstājam novārtā esošo infrastruktūru. Tādēļ mums ir mērķis sasniegt 2% tīkla atjaunošanu trīs gadu laikā. Šobrīd mēs esošo infrastruktūru, konkrēti runājot par cauruļvadiem, atjaunojam daudz mazāk. Piemēram, vidējā termiņā stratēģijā, kas šobrīd ir spēkā no 2022. līdz 2024.gadam, ir paredzēts, ka mēs atjaunojam kopumā tikai 24 kilometrus cauruļvadu. To vajadzētu būtiski kāpināt - vismaz reiz trīs -, jo pašlaik mēs šajā ziņā iepaliekam.

Cik bieži notiek avārijas ūdensvados, un kas ir tipiskākie iemesli?

Avārijas notiek gan kanalizācijas vados, gan ūdensvados. Kopumā gada laikā notiek mazāk nekā viena avārija dienā, kas ir neplānots ūdens vada pārrāvums vai kanalizācijas vada iegruvums. Ja skatāmies atpakaļ vēsturē, tad šis skaitlis arvien samazinās.

Jūs jau pieminējāt lietavas, un tiešām, tikko ir lielākas lietusgāzes, ir vietas, kur veidojas milzīgas peļķes. Ir domāts, kā risināt problēmas šajās vietās?

Atbildot uz šo jautājumu, jāpiezīmē, ka 24% Rīgā ir notekūdeņu savākšanas kopsistēmas - sadzīves kanalizācija kopā ar lietus notekūdeņiem. Tāpat ir ļoti gara lietus kanalizācijas sistēma, kuru apkalpo Rīgas domes Satiksmes departaments.

Jebkurā gadījumā mēs esam šo situāciju analizējuši un savos tehniskajos noteikumos mēģinām veicināt, lai attīstītāji neveido sistēmas, kuras novada papildu lietusūdeņus mūsu kopsistēmā, bet ievieš kādus zaļos risinājumus, vai tā būtu uzsūcināšana gruntī vai ūdens savākšanas vietas izbūve, piemēram, dīķis, no kura ūdens pēc tam lēni uzsūcas zemē. Pārbūvēt kopsistēmu ir pārāk dārgi un dažkārt arī tehniski neiespējami, jo ielas Rīgā ir tik platas, cik ir, zem tām jau ir komunikāciju sistēmas, tādēļ tas ir sarežģīti. Taču, kā jau es minēju, bioloģiskās attīrīšanas stacijas "Daugavgrīva" jaudas paplašināšana ir viens no risinājumiem, lai spēcīgu lietavu laikā neieplūdinātu tik daudz notekūdeņu Daugavā. Taču peļķes veidosies neatkarīgi no tā.

Jau pieminējāt, ka iedzīvotāji gausi pieslēdzas jaunizbūvētajiem centralizētās kanalizācijas sistēmas posmiem. Ar cik lielu īpatsvaru iedzīvotāju ir problēmas?

Tagad, kad sākām būvēt piekto un sesto kārtu, kas ir Beberbeķi, Imanta, Berģi, Ziepniekkalns un Teika, tad uzreiz interesi izrāda aptuveni 50%. Nākamie jau ir stipri jāpierunā.

Ja skatāmies uz iepriekšējām kārtām, kuras tika izbūvētas 2014.gadā, un tā bija Bolderāja, Katlakalns un Mārupes Rīgas daļa, tad esam sasnieguši aptuveni 70% pieslēgumu. Te gan jāatceras, ka sākotnēji iedzīvotājiem nebija pieejami papildu atbalsta mehānismi.

Cik lielas investīcijas jūs plānojat šogad un nākamgad?

Iepriekš mēs gadā vidēji investējām ap 20 miljoniem eiro. Pērn tie bija jau 30 miljoni eiro. Nākamajos gados mēs investīcijās esam plānojuši ap 50 miljoniem katru gadu. Tās ir gan būvniecības izmaksas, gan autoparka atjaunošana, gan citas lietas.