"Rīgas ūdens": Kopumā vidēji parādi sasniedz 2,5 miljonus eiro katru mēnesi

© Vladislavs Proškins/f64

Rīgas ūdensapgādes, kanalizācijas ūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēmas kopumā ir vidēji labā stāvoklī. Tomēr ir arī vietas, kuras noteikti ir jālabo un jāpārbūvē, kā arī arvien augstākas kļūst vides prasības. Lai visas vajadzības līdzsvarotu, SIA "Rīgas ūdens" ir sācis darbu pie ilgtermiņa attīstības stratēģijas līdz 2040.gadam, intervijā aģentūrai LETA saka "Rīgas ūdens" (RŪ) valdes priekšsēdētājs Krišjānis Krūmiņš.

Kā jūs vērtējat pagājušo gadu? Kāda ietekme bija inflācijai un augstajām energocenām?

Mums elektroenerģija veido nozīmīgu izmaksu daļu. Gadā mēs tērējam 44 gigavatstundas elektroenerģijas, un puse no tās ir vajadzīga notekūdeņu attīrīšanai. Mums pagājušajā gadā ātri izdevās sagatavot informāciju, reaģējot uz šīm izmaiņām, un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) aprīlī pārskatīja un palielināja mūsu tarifu, jo pretējā gadījumā uzņēmums ciestu zaudējumus. Līdz ar to finansiālā ietekme uz mūsu darbības rādītājiem nebija ļoti būtiska. Pagājušā gada peļņa bija 5,16 miljoni eiro, kas ir par 6,5% mazāk nekā gadu iepriekš. No tā 10% dividendēs saņem Rīgas dome. Apgrozījums pērn sasniedza 65,73 miljonus eiro, kas ir par 17,7% vairāk nekā 2021.gadā.

Vai tarifa palielināšana pērn un kopējā situācija nav pasliktinājusi maksājumu disciplīnu un jūsu klientiem nav izveidojušies parādi?

Mums parādā esošie uzņēmumi un mājsaimniecības ir diezgan nemainīgs lielums. Ņemot vērā to, ka mūsu pakalpojums, salīdzinot ar citiem komunālajiem pakalpojumiem, nav dārgs, ar rēķinu nomaksu mūsu situācija ir diezgan stabila.

Cik tad ir to stabilo parādnieku?

Kopumā vidēji parādi sasniedz 2,5 miljonus eiro katru mēnesi.

Vai esat arī pētījuši, kādi ir iemesli?

No vienas puses, tas ir maksātspējas jautājums, no otras - iekšējās disciplīnas jautājums. Tostarp ir klienti, kuri vienkārši regulāri nemaksā par komunālajiem pakalpojumiem, ne tikai "Rīgas ūdenim".

Tad, kad bija lielais energoresursu cenu kāpums, mēs arī nācām pretī klientiem un neaprēķinājām soda naudas par kavētajiem maksājumiem.

Šogad no 1.jūnija RŪ tarifi par aptuveni 13% samazinās. Jūs ar šādu tarifu tālāk varētu iztikt jau labu laiku, vai arī viss būs atkarīgs no energocenām?

Pašlaik ir vērojams būtisks energocenu kritums, bet mūsu darbību ietekmē arī inflācija, jo pieaug arī citu resursu cenas, banku procentu likmes. Tam visam mums nepārtraukti ir jāseko līdzi, lai uzņēmumam nebūtu zaudējumu. Tas bija redzams jau pērn - piemēram, elektrības cenas samazinās, bet savukārt cauruļu, citu materiālu, zemes darbu, transporta cenas nebūt nesamazinās vai pat aug.

Ja paturpinām par tarifiem, tad esam SPRK iesnieguši ierosinājumus, kā mainīt tarifu metodiku, lai tie būtu uzņēmuma attīstību veicinoši. Pašlaik tarifa metodoloģija retrospektīvi ņem vērā ieguldītās izmaksas, proti, regulators, aprēķinot tarifu, ņem vērā, cik lieli ir bijuši ieguldījumi un vai tie ir bijuši pamatoti. Taču, lai tarifs būtu uzņēmuma attīstību veicinošs, tajā būtu jāiekļauj arī vismaz trīs gadu attīstības plāns, lai mēs droši varētu veikt remontdarbus un uzlabot ūdensapgādi.

Ko SPRK par to saka?

Mums būs tikšanās, un tad mēs apspriedīsim šos jautājumus atsevišķās pozīcijās.

Latvijā

Ar valsts drošību saistītiem prioritārajiem pasākumiem 2025.gadā paredzēts novirzīt 284,3 miljonus eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kuru ceturtdien izskatīs valdība.