"Nestabilitāti valdībā izveidojusi AS". Valainis skaidro, kādu koalīciju vēlētos redzēt ZZS

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) vēlētos, lai pēc sarunām par izmaiņām valdošajā koalīcijā tā izveidotos plašāka, taču saskata iespējas sekmīgi strādāt arī valdībā ar nelielu balsu pārsvaru parlamentā, intervijā laikrakstam "Diena" paudis ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Viktors Valainis.

Valainis uzsvēris, ka, runājot par pašlaik "Jaunās vienotības" (JV) vadītās valdības paplašināšanu, jāsaprot, ka tā pēc būtības būs jauna valdība, "jo šeit ar sīku tehnisku lietu izmaiņu nepietiek", un neesot iespējams, ka ZZS vai "Progresīvie" pieslejas valdības atbalstam uz otršķirīgiem noteikumiem.

"Jautājums ir ļoti vienkāršs - vai mēs šo valdību paplašinām ar diviem politiskajiem spēkiem? Ja tas notiek, tad ir jauna valdība, kuru veido pieci politiskie spēki. Ja tas nenotiek, tad paliek triju partiju valdība. Jebkuras citas kombinācijas rezultātā tik un tā būs jauna valdība ar konkrētiem politiskajiem spēkiem. Jo nevar vienkārši kādu politisko spēku nomainīt ar kādu citu, tā jebkurā gadījumā būs jauna valdība," sacījis ZZS politiķis.

Valaiņa skatījumā, lai valdība būtu rīcībspējīga, ir jāveido maksimāli plaša koalīcija. "Mēs līdz tam esam nonākuši, ka arī JV patlaban atzīst, ka šādā kombinācijā šī valdība pēc būtības nav spējīga pieņemt izlēmīgus lēmumus."

Vienlaikus viņš uzskata - ja politiskie spēki vienojas par konkrētiem darbiem, ko viņi virzīs un darīs, un visiem ir skaidrs, kādā virzienā valdība strādās, tad "valdībai var arī nebūt 52 balsis un tā tāpat ļoti veiksmīgi strādās".

ZZS politiķis intervijā kopumā pozitīvi izteicies par JV, bet asu kritiku veltījis JV pašreizējiem koalīcijas partneriem "Apvienotajam sarakstam" (AS) un Nacionālajai apvienībai (NA), kuras nodarbojoties ar politiskajām spēlēm. "Abas partijas acīmredzami grib [JV premjeram Krišjānim] Kariņam un JV maksimāli apgrūtināt centienus nomainīt koalīcijas sastāvu, principā spiežot viņu demisionēt tā vietā, lai ietu uz sarunām par koalīcijas paplašināšanu jeb sarūmēšanos pie valdības galda."

Valainis apgalvojis, ka prezidenta vēlēšanu procesā ZZS neesot saņēmusi nekādus solījumus. "AS eskalēja milzu neuzticību koalīcijas partneru starpā. AS vadīja tikai personisko ambīciju apmierināšana un savdabīga glābšanas riņķa izmešana, jo viņi saprata, ka paši nespēj sekmīgi darboties politikā, nespēj, esot valdībā, uzrādīt nekādas vēlētājiem solītās pārmaiņas, vienīgās pārmaiņas, ko viņi spēja uzrādīt, bija ļoti daudzie ieņemtie amati - Saeimas priekšsēdētājs, vairāki ministri, Saeimas komisiju vadītāji, bet caur visām šīm pozīcijām viņi nespēja uzrādīt vērā ņemamus rezultātus savai darbībai, tam, kādēļ viņi vispār ir ievēlēti," paudis politiķis.

Deputāta skatījumā, nestabilitāti valdībā izveidojusi AS, izvirzot savu dibinātāju Uldi Pīlēnu par prezidenta kandidātu un "pēc būtības sākot konsultācijas ar opozīcijas partijām, pirms vispār sāka runāt ar koalīcijas partijām".

"Šobrīd rodas sajūta, ka viņi tēlo tādas svētās nevainības, ka viņi ir kristāltīri, nekur nevienās sarunās vispār nav piedalījušies un ar ZZS vispār nav runājuši, kur nu vēl ar "Progresīvajiem". Tā ka tās sajūtas tādas divējādas. Šajā brīdī šo divu politisko spēku [AS un NA] attieksme pret situāciju ir bezatbildīga, jo viņi septiņu mēnešu laikā, kamēr atrodas valdībā, nav spējuši parādīt nevienu izdarītu darbu, izņemot tehnisko budžetu," kritizējis Valainis.

Savukārt taujāts, vai JV politiskajās konsultācijās ar ZZS uzturējusi savulaik vilktās "sarkanās līnijas" pret ZZS ietilpstošās "Latvijai un Ventspilij" līderi Aivaru Lembergu, kurš ir ASV sankciju sarakstā un pret kuru Latvijā turpinās tiesa kriminālās apsūdzībās, un likusi manīt, ka veiksmīgs kopdarbs valdībā ir atkarīgs no kādas uzskatāmas saišu saraušanas, Valainis konkrētu atbildi nav sniedzis un arī nav paudis gatavību kaut ko mainīt ZZS pozīcijās.

"Tas nav politiskās dienaskārtības jautājums, un es redzu, kā to mums mēģina visādos veidos likt priekšā un uzspiest, bet tas nav šodienas dienaskārtības jautājums," izteicies Valainis, "mēs atradām veidu, kā divas lielākās Saeimas frakcijas var sadarboties, lai pieņemtu valstiski atbildīgus lēmumus, un, manuprāt, Valsts prezidenta ievēlēšana - tas ir stipri augstākais jautājums, par ko politiskās partijas spēj vienoties. Un mēs pierādījām, ka to spējam izdarīt un varam strādāt kopā."