JV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs skaidro, kas kopš Saeimas vēlēšanām ir mainījies attiecībās ar ZZS
Ja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) nonāks valdošajā koalīcijā, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) koalīcijas sanāksmēs ļaus piedalīties tikai vēlētām un oficiāli ieceltām personām, un šādai pieejai vajadzētu mazināt bažas par Aivara Lemberga iespējamo ietekmi uz valdību, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda "Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis, taujāts, kur palikušas JV savulaik novilktās "sarkanās līnijas" pret sadarbību ar ZZS.
2022.gada rudenī notikušo Saeimas vēlēšanu naktī Kariņš paziņoja, ka neredz iespēju arī turpmāk sadarboties ar ZZS, "ja tā turpina turēties pie kādreizējā Ventspils mēra Aivara Lemberga". Toreiz viņš teica, ka "līdz šim neredzēja un arī tagad neredz" iespēju sadarboties ar "cilvēku, kurš ir iestājies pret Latvijas sadarbību ar NATO, ar cilvēku, pret kuru ASV ir vērsusi sankcijas saistībā ar korupciju un kurš tiek vainots nopietnos noziegumos".
Dienu vēlāk arī cits JV līderis Arvils Ašeradens atkārtoja - kamēr ZZS ir saistīta ar Aivaru Lembergu, ar šo partiju apvienību JV sarunas valdības veidošanas kontekstā nebūs iespējamas. ZZS pārstāvji toreiz uzsvēra, ka neplāno norobežoties no Lemberga, un arī vēlāk nekādi šāda veida paziņojumi par saišu saraušanu nav sekojuši.
Tagad pēc Valsts prezidenta vēlēšanām JV ir apņēmusies sākt sarunas par iespējām paplašināt esošo koalīciju, kurā ir "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA), cita starpā izskanot iespējām par sadarbības sākšanu ar ZZS, kas prezidenta vēlēšanās atbalstīja JV virzīto kandidātu, ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču.
Lūgts skaidrot, kas kopš Saeimas vēlēšanām ir mainījies attiecībās ar ZZS, Latkovskis pauda, ka koalīcijas sanāksmju organizēšanā pret Lembergu tiks īstenota tā pati pieeja, kas pret AS dibinātāju Uldi Pīlēnu, jo abi nav nedz ievēlēti Saeimā, nedz oficiāli iecelti kā valsts amatpersonas, līdz ar to Lembergs tiktu norobežots no koalīcijas sanāksmēm un Kariņa darbībā nekas nemainītos.
JV frakcijas vadītājs uzsvēra, ka neparedz vieglas sarunas par plašākas koalīcijas veidošanu. "Man ir grūti pateikt, ar ko beigsies šīs sarunas par plašāku koalīciju," sacīja Latkovskis.
Politiķis sprieda, ka tas esot jautājums AS un NA, vai tās ir gatavas atbalstīt plašākas koalīcijas veidošanu, "lai tiktu risināti sabiedrībai būtiski jautājumi". Latkovskis atzīmēja, ka iepriekš uz mēnesi aizkavējusies kāda jautājuma izskatīšana, jo koalīcija nav spējusi nodrošināt kvorumu Saeimas sēdē.
Kariņa pirmās sarunas par koalīcijas izmaiņām varētu notikt ar abām pārējām valdību veidojošajām partijām - AS un NA, liecina politiķu izteikumi. Kariņš iepriekš medijiem pieļāvis, ka sarunas plānots sākt piektdien, 2.jūnijā.
Sarunas notiks, jo saļodzījušās attiecības JV vadītajā koalīcijā, kurā pašlaik ar JV kopā strādā AS un NA. Plaisas koalīcijā pastiprinājās līdz ar Valsts prezidenta vēlēšanām. Saeima trešdien par nākamo Valsts prezidentu ievēlēja premjera partijas JV virzīto kandidātu, ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, taču viņš tika ievēlēts tikai ar opozīcijā esošo ZZS un "Progresīvo" balsīm un nesaņemot nekādu AS un NA atbalstu.
Prezidenta vēlēšanas radījušas gaidas, ka varētu vai nu paplašināties koalīcijas sastāvs, vai pat mainīties valdība. Piemēram, iepriekš ticis pieļauts, ka, ja Rinkēvičs tiktu ievēlēts ar JV, ZZS un "Progresīvo" balsīm, tad šīs partijas arī varētu veidot turpmākās koalīcijas iespējamo kodolu. Kariņš jau ir izteicies, ka plāno runāt ar partijām par koalīcijas paplašināšanu.