Lai arī sausie skaitļi, kas raksturo adopciju, rāda, ka pērn salīdzinājumā ar citiem gadiem adoptēts nedaudz mazāks skaits bērnu, Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Līvija Liepiņa vērtē, ka krīze nav atstājusi būtisku iespaidu uz cilvēku vēlmi adoptēt bāreņus un bez vecāku gādības palikušus bērnus.
Cilvēkos ir misijas apziņa un aicinājums dot bērnam iespēju izaugt ģimenē.
Adopcijas reģistrā iekļautas ziņas par 1263 adoptējamiem bērniem, no kuriem 40% ir noteikta invaliditāte vai ir smagi veselības traucējumi. Vairāk nekā trešdaļai bērnu jau ir nodrošināta augšana ģimenē – bērni atrodas pirmsadopcijas aprūpē, bērnu radinieki izteikuši vēlmi rūpēties par bērniem. Daļa bērnu nav piekrituši adopcijai. "Tātad faktiski adoptētāji šajā gadā jāmeklē 771 bērnam, kas reģistrēti Adopcijas reģistrā," skaidro L. Liepiņa. Tas gan ir par vienu procentu vairāk nekā gadu iepriekš. Reģistrā ir iekļautas arī ziņas par 47 vietējiem adoptētājiem un 219 ārvalstu adoptētājiem, kas šāgada sākumā vēl nebija uzsākuši bērna adopcijas procesu.
Lielākā bērnu grupa, kurus varētu adoptēt, izteikti gadu no gada ir bērni, kuri vecāki par desmit gadiem. Tomēr, izpētot datus, jāsecina, ka gandrīz pusei šo bērnu jau ir nodrošināta augšana ģimenē vai arī šie bērni nav piekrituši adopcijai. "Ja bērns ir vecāks par 12 gadiem, viņam jāsniedz rakstiska piekrišana, taču arī mazākiem bērniem tiek prasīts viedoklis, izmantojot tādas metodes, kādas atbilst viņu vecumam," saka L. Liepiņa. Viens no iemesliem, kāpēc lielāki bērni nepiekrīt adopcijai, ir Latvijā satikta pirmā mīlestība. Bērni, kuri drīz varētu kļūt pilngadīgi, apņēmušies rūpēties par saviem brāļiem, māsām, tāpēc adopcijai uz ārzemēm nepiekrīt.
Ja ir adoptētāju rinda un tajā pašā laikā liels skaits adoptējamu bērnu, rodas jautājums – kāpēc tā? Latvijā potenciālie vecāki vēlas pieņemt vienu mazu bērnu līdz gadam un bez būtiskiem veselības traucējumiem. Latvijā tas ir retums, ja adoptē divus vai vairāk mazuļus. Turklāt, salīdzinot ar 2009. gadu, samazinājies to Latvijas adoptētāju skaits, kas vienlaikus pieņem divus bērnus – 2010. gadā sešas ģimenes. Lielākajai daļai adoptējamo bērnu ir brāļi un māsas, kas nozīmē mazas izredzes, ka šos bērniņus varētu adoptēt Latvijas ģimenes. Nav novērojams, ka Latvijas adoptētāji būtu gatavi pieņemt vienlaikus trīs un vairāk vienas ģimenes bērnu. Adoptējot parasti bērnus nešķir.
Uz ārzemēm pērn adoptēti 136 bērni, visvairāk ģimeņu bērni raduši ASV (50), Francijā (47) un Itālijā (35). Vēl bērni adoptēti uz Šveici, Spāniju un Zviedriju. Pērn 10 ārzemnieki adoptēja vienlaikus trīs bērnus, viena ģimene – četrus bērnus.
L. Liepiņa prognozē, ka ārvalstu adopcijas pieteikumu skaits samazināsies, jo no 2008. gada LM pieņem tikai tādas adopcijas lietas, kurās adoptētāji pauž vēlmi adoptēt bērnus, kuriem grūti atrast adoptētājus: trīs un vairāk bērnu no vienas ģimenes, bērni, kuri vecāki par deviņiem gadiem, un bērni, kuri ir smagi slimi. Ārvalstu adoptētāju skaits arī samazināsies, jo ļoti ilgi jāgaida, kamēr atrodas bērniņš, pat divus gadus (Latvijas adoptētājiem tas ir no pāris mēnešiem līdz gadam). Peteikumos ārvalstnieki galvenokārt pauž vēlmi pēc bērna līdz 6 gadiem un bez smagiem veselības traucējumiem.
***
ADOPTĒTO SKAITS
Kopā Latvijā Uz ārzemēm
2007 204 90 114
2008 186 103 83
2009 246 105 141
2010 235 99 136
Avots: Labklājības ministrija