Eksperti ceļ trauksmi par sirds slimību ārstēšanu; nepieciešams papildu finansējums

Lai mazinātu strauji pieaugošo saslimstību un mirstību no sirds un asinsvadu slimībām, Sirds veselības veicināšanas alianse vērsīsies ar priekšlikumu Saeimā nekavējoties panākt finansējuma palielinājumu mūsdienīgai un efektīvai sirds slimību ārstēšanai, tostarp jaunajiem medikamentiem holesterīna mazināšanai, kas ir viens no galvenajiem sirds un asinsvadu slimību cēloņiem, ko iespējams ietekmēt un novērst, aģentūru LETA informēja alianses vadītājs Romualds Ražuks.

Provizoriskie dati liecina, ka 2022.gadā 52% gadījumu nāves cēlonis Latvijā bijis tieši asinsrites sistēmas slimības, turklāt no tām mirušo cilvēku skaits pēdējo gadu laikā būtiski pieaug.

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis Ainis Dzalbs atzīst, ka katrs trešais pacients, kas ienāk viņa kabinetā, ir ar paaugstinātu asinsspiedienu, bet 62% iedzīvotāju ir paaugstināts sliktā holesterīna līmenis. Atšķirībā no speciālistu apmeklējuma primārās veselības pakalpojumi ir pieejami ikvienam pacientam, tādēļ ģimenes ārstam ir izšķiroša loma pacienta tālākā kardiovaskulāro slimību attīstībā un novēršanā. Diemžēl šobrīd pieejamā valsts apmaksātā terapija neesot pietiekami efektīva, tādēļ būtiska esot valsts iespēja kompensēt jaunākās paaudzes medikamentus tai pacientu grupai, kuriem ir nepieciešama terapija.

Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas valdes locekle Lolita Neimane atklāj, ka cilvēku aptaukošanās, salīdzinot ar 1975.gadu, šobrīd pasaulē ir pieaugusi trīskārt - gan pieaugušo, gan bērnu vidū, tādēļ ļoti svarīga ir sabiedrības izglītošana un veselības mācības ieviešana skolā.

Līdzīgās domā ir arī Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Pediatrijas katedras asociētā profesore, biedrības "Glābiet bērnus" valdes priekšsēdētāja Inguna Ebela uzsver, ka saslimstībai ar sirds un asinsvadu slimībām iedīgļi rodami jau bērnībā, tāpēc svarīgi par risku novēršanu rūpēties jau no bērna vecuma.

Kardiologs, Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrības valdes priekšsēdētājs, profesors Kārlis Trušinskis norādīja, ka ar pašreizējiem medikamentiem slikto holesterīnu izdodas novērst par 5 līdz 10%, bet ar jaunās paaudzes medikamentiem to var samazināt pat par 50 līdz 60%. Tomēr valsts atbalsts tiem ir nepietiekams, lai arī tie ir daudz ērtāk lietojami, proti, injicējami divreiz gadā.

"Protams, neviens medikaments nestrādās pietiekami efektīvi, ja pacients neko nemainīs savā dzīvesveidā, taču augsta riska pacientiem tas būtiski uzlabos situāciju, jo 52% nāves cēloņu Latvijā joprojām ir asinsrites slimības. Diemžēl biežākās slimības joprojām ārstējam izņēmuma kārtā," saka Trušinskis, atgādinot, ka, padarot ārstēšanu efektīvāku, tiek mazināts atkārtotas hospitalizēšanas risks un panākts būtisks līdzekļu ietaupījums.

Patlaban Veselības ministrijā notiek darbs pie Sirds un asinsvadu veselības aprūpes uzlabošanas rīcības plāna, kurā būs iekļauta gan profilakse, gan diagnostika un agrīna ārstēšana, taču liela loma ir cilvēkresursiem un finansējumam. Pēc VM Veselības aprūpes departamenta pārstāves Kristīnas Brūveres paustā, šobrīd tiek gaidīti priekšlikumi no veselības aprūpē iesaistītajiem ārstēšanas uzlabošanai.

Sirds veselības veicināšanas alianses partneru pērn rudenī parakstītais aicinājums rīcībai izvirza ambiciozus mērķus kopīgai rīcībai un aicina valdību radīt priekšnoteikumus, lai līdz 2030.gadam sirds un asinsvadu slimību diagnožu pacientu grupā samazinātu novēršamo nāvju skaitu par 30%; palielinātu veselīgi nodzīvoto mūža daļu par 20%; trīs reizes samazinātu atkārtotas saslimšanas gadījumu skaitu, tādējādi tuvinoties ES izvirzītajiem mērķiem.

Alianse turpinās darbu pie priekšlikumu sagatavošanas topošajam Sirds un asinsvadu veselības aprūpes uzlabošanas rīcības plānam, kā arī rudenī iecerējusi līdzīgus pasākumus, lai pievērstu plašākas sabiedrības uzmanību sirds un asinsvadu veselības veicināšanai.