Pinto gandarīta par iegūto "bronzu" Valsts prezidenta vēlēšanās

© Kaspars Krafts/f64

Partijas "Progresīvie" kandidāte, publiskās pārvaldības eksperte Elīna Pinto ir gandarīta par iegūto "bronzu" sacensībā par Valsts prezidenta amatu.

Latvijas Televīzijai Pinto akcentēja, ka ciena prezidenta vēlēšanu procesu par to, ka bija iespēja debatēt ar pārējiem diviem kandidātiem, jo tas nozīmē arī lielāku sabiedrības iesaisti prezidenta izvēlē.

"Patlaban Valsts prezidenta izvēle ir Saeimas rokās. Paldies "Progresīvajiem", ka viņi mani izvirzīja un atbalstīja kā bezpartejisku kandidātu. Dalība kampaņā ir rādījusi, ka valsts augstākās amatpersonas var būt arī gados jauni cilvēki ar starptautisku pieredzi, vienlaikus ar dziļu piederības sajūtu Latvijai," sacīja publiskās pārvaldības eksperte.

Viņa uzsvēra, ka iespējamie vēlēšanu rezultāti varēja būt dažādi. Pinto dalība vēlēšanās nebija par amatu, lai gan tas būtu liels pagodinājums. Viņa kandidējusi tāpēc, ka Latvija nav īslaicīga kampaņa, bet Pinto mūžilga misija, un viņa pauda gatavību strādāt Latvijas labā neatkarīgi no ieņemamā amata.

LETA jau rakstīja, ka Saeima trešdien arī otrajā balsojumā neievēlēja jaunu Valsts prezidentu, un no turpmākās cīņas izstājās "Progresīvo" izvirzītā kandidāte, publiskās pārvaldības eksperte Pinto, kura saņēma vismazāk balsu.

Valsts prezidenta ievēlēšanai nepieciešamas 51 deputāta balss. Otrajā balsojumā atsijā vismazāk balsis saņēmušo kandidātu un trešajā balsojumā piedalīsies tikai divi pretendenti.

Vismazāk balsis saņēmusi Pinto, par kuru tāpat kā pirmajā balsojumā nobalsoja 10 deputāti.

Savukārt vislielāko balsu skaitu jeb 42 deputātu atbalstu saņēma premjera partijas "Jaunā vienotības" (JV) virzītais kandidāts, ilggadējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Otru lielāko atbalstu jeb 25 balsis saņēma valdošo koalīciju veidojošā "Apvienotā saraksta" (AS) virzītais AS dibinātājs, uzņēmējs Uldis Pīlēns.

Visi kandidāti otrajā kārtā saņēma tikpat balsis, cik pirmajā balsojumā.

Latvijā

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais