Saeimas Sociālo un darba lietu komisija apņēmusies pārskatīt parlamenta pieņemtās izmaiņas likumā par sociālo apdrošināšanu, saskaņā ar kurām persona ir apdrošināta pensijai, ja par viņu faktiski veiktas sociālās iemaksas.
Likums gan pieļauj cilvēkam pašam gadījumā, ja viņš konstatējis, ka nodokļi nav maksāti, tos samaksāt, taču tādu kārtību gan arodbiedrības, gan darba devēju organizācija uzskata par absurdu.
Saeima pērn pieņēma visai strīdīgus grozījumus likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, kas stājās spēkā šāgada 1. janvārī. Līdz šim persona skaitījās sociāli apdrošināta, ja par viņu bija deklarētas sociālās iemaksas; ir gadījumi, kad darba devējs, izmaksājot algu, ietur nodokļus, tostarp sociālo, taču tālāk budžetam nesamaksā. Tādās situācijās bija noteikts, ka cilvēks ir sociāli apdrošināts, arī ja sociālās iemaksas nav faktiski veiktas.
Kārtība ir mainīta – pensijām apdrošinātas ir tikai tās personas, par kurām faktiski veiktas iemaksas (pārējam sociālajam riskam – bezdarbam, slimībai – kārtība palikusi vecā). Likumā kā kompromiss iekļauta norma – ja darba devējs nav nomaksājis, cilvēks pats var samaksāt sociālās iemaksas viņa vietā.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) sociālo jautājumu eksperte Irina Homko uzsver, ka jau 2001. gadā Satversmes tiesa (ST) izsprieda šo jautājumu un atzina: ir prettiesiski darba ņēmēju nostādīt situācijā, kuru viņš būtībā nevar ietekmēt, jo tieši darba devējam ar likumu ir uzlikts pienākums maksāt nodokļus. "Ja cilvēks no savas algas jau ir samaksājis nodokļus, viņam ir jāsaglabā tiesības uz sociālo apdrošināšanu," spriež I. Homko.
Situācijas, kad darba devēji ieturēja (nereti – principā nozaga) nodokļus, bet budžetā neiemaksāja, bija vērojamas deviņdesmito gadu sākumā, arī Krievijas krīzes laikā. Tomēr arī tagad par tūkstošiem cilvēku nodokļi nav nomaksāti. Lai izpētītu, cik lieli ir tieši sociālo iemaksu parādi valstī, Saeimas deputāti iztaujāja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) speciālistus. Pašlaik sociālo iemaksu parāds ir 117 miljoni latu – summa katru mēnesi mainās
(1. janvārī tā bija 122 miljoni latu), jo daļa atmaksā, daļai rodas jauni parādi. VID speciāliste Santa Garanča norāda, ka lielāko parādnieku vidū ir pārtikas ražotāji, tirdzniecība, kā arī būvniecības uzņēmumi. No 2008. gada parādu pieaugums vērtējams kā straujš, kas izskaidrojams ar ekonomisko situāciju valstī.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) Neatkarīgajai atzina, ka situācija ar faktiskajām/deklarētajām iemaksām ir "briesmīga", arī ja tas attiecas tikai uz pensionāriem. Piemēram, strādājošs pensionārs, kas gadā reizi var pārrēķināt savu pensiju atbilstoši veiktajām sociālajām iemaksām, konstatē, ka par šo gadu iemaksas nav veiktas, lai gan no viņa algas noņemta nauda – pēc likuma viņam jāmaksā vēlreiz... A. Barča norāda: diskusija turpināsies, deputāti apkopos arī informāciju no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras par reālo situāciju un riskiem iedzīvotājiem.
Tikmēr ST pēc 20 Saeimas deputātu iesnieguma ierosinājusi lietu par šo normu atbilstību Satversmei. Spriedums varētu būt vasarā.
***
PARĀDS
Valstij nenomaksāto sociālās apdrošināšanas iemaksu parāds 122,7 miljoni latu
No tiem 67,9 miljoni latu – aktuālie parādi 305 430 latu no uzņēmumiem, kuriem ierosināta maksātnespējas lieta
Reālie piedzenamie 55,3 miljoni latu
Reāli nepiedzenamie 11,03 miljoni latu – iestājies piedziņas noilgums 1,01 miljons latu; nav naudas līdzekļu un mantas, uz ko vērst piedziņu 10,2 miljoni latu
Avots: Valsts ieņēmumu dienests, 2011. gada 1. janvārī