Tiesa atzīst par pamatotu Valkas domes lēmumu aizliegt rīkot sapulci ārkārtas situācijas laikā

© Pixabay.com

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 30.maijā atstājis negrozītu Administratīvās rajona tiesas spriedumu, atzīstot par pamatotu Valkas novada domes lēmumu aizliegt rīkot sapulci ārkārtas situācijas laikā, aģentūru LETA informēja AT.

AT atzina, ka pirmās instances tiesa ir pareizi piemērojusi tiesību normas, pamatojot biedrības "Sabiedriskie Satversmes sargi" 2020.gadā pieteiktās sapulces rīkošanas aizliegumu, un ka šāds aizliegums bija samērīgs.

Lietā tika vērtēts, vai Valkas novada dome pamatoti aizliedza biedrībai rīkot sapulci laikā, kad valstī bija izsludināta ārkārtas situācija un bija noteikti dažādi ierobežojumi sakarā ar Covid-19 vīrusa izplatīšanos.

Administratīvā rajona tiesa pieteikumu noraidīja, pamatojot, ka uz sapulci, visticamāk, ieradīsies vairāk personu, nekā tobrīd atļauts pulcēties, un tas apdraudēs sabiedrības veselību. Tiesa deva priekšroku sabiedrības tiesībām uz veselību, nevis biedrības tiesībām rīkot sapulci Covid-19 ierobežojumu laikā.

AT nesaskatīja kļūdas tiesas vērtējumā par biedrības tiesību ierobežojuma samērīgumu iepretim cilvēku tiesībām uz veselības aizsardzību. AT spriedumā norāda, ka dome un pirmās instances tiesa ir pamatoti atzinušas, ka pulcēšanās nedrīkst būt pretrunā ar valstī noteiktajiem ierobežojumiem. No ikvienas personas ir sagaidāms, ka tai piešķirtās tiesības tiek izmantotas godprātīgi - tādā veidā, lai neapdraudētu citu cilvēku tiesības, tostarp citu cilvēku veselību. Cilvēku nekontrolēta pulcēšanās, pārkāpjot valstī noteiktos ierobežojumus, kas pieņemti ar mērķi samazināt Covid-19 izplatību, aizskartu citu cilvēku tiesības uz veselības aizsardzību.

Jau vēstīts, ka, neskatoties uz Administratīvās rajona tiesas aizliegumu, vairāk nekā pusotrs simts cilvēku Valkā 2020.gada decembrī pulcējas protesta pasākumā pret valdības noteiktajiem Covid-19 ierobežojumiem, vakcinēšanos un sejas masku valkāšanu.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais