Latvijā trūkst priekšlikumu inflācijas ietekmes mazināšanai un kreditēšanas palielināšanai, otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē atzina deputāti.
Sēdē Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste, Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārais sekretārs Andris Čuda (NA) un Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksejs Jurša iepazīstināja deputātus ar inflācijas prognozēm, un tās ietekmi uz tautsaimniecību.
Rutkaste norādīja, ka inflācijas vidējais līmenis šogad sasniegs 10%, bet gada beigās pietuvosies 5%. Savukārt FM gada beigās inflāciju prognozēja 3-4% apmērā.
Vienlaikus Rutkaste piebilda, ka Eiropas Centrālas bankas (ECB) procentu likmes augstākais punkts šogad varētu būt nedaudz zem 4%.
Viņš atzīmēja, ka galvenais izaicinājums ir nodrošināt, lai augstā inflācija krītas un nav pārnese uz vidēja termiņa procesiem, kad inflācija nav augsta, bet saglabājas ap 5-6% turpmākos trīs līdz četrus gadus.
Rutkaste arī minēja, ka šajā izaicinājumā ir svarīgi vairāki iekšzemes faktori, tostarp būtiska ir darba tirgus situācija - bezdarba mazināšana, pārkvalifikācija, lai darba devēja un ņēmēja prasības būtu vienādas, vai tieši pretēji - viesstrādnieku ieviešana, kad pieprasījums ir augsts.
Tikmēr Jurša sēdē norādīja, ka inflāciju par 1,2 procentpunktiem pērn samazināja valdības realizētais atbalsts izmaksu mazināšanai, un uzsvēra, ka rezultāts ir būtisks, ņemot vērā, ka atbalsts tika izmaksāts tikai septiņus mēnešus un tikai noteiktām preču grupām, piemēram, energoresursu cenu kāpumam.
Vienlaikus FM pārstāvis atzīmēja, ka inflācija negatīvi ietekmē galvenokārt privāto patēriņu, ierobežojot mājsaimniecību pirktspēju. Lai gan pērn vidējā darba samaksa palielinājās par 7,5%, ņemot vērā inflāciju, reālā darba samaksa samazinājās par 8,4%.
Jurša uzsvēra, ka tāda situācija novērota pirmo reizi kopš 2009.gada finanšu krīzes, kā arī prognozēja, ka šogad šāda tendence turpināsies. Inflācija būs augstāka nekā darba samaksas kāpums, tādēļ, lai gan darba samaksas kāps, reālais pieaugums būs negatīvs un mājsaimniecības varēs atļauties mazāk.
FM dati arī liecina, ka šogad inflācijas ietekmē privātā patēriņa īpatsvars iekšzemes kopproduktā (IKP) samazināsies. Pēc FM prognozēm, tā arī būs vienīgā IKP komponente, kura šogad samazināsies, bet citas komponentes, tostarp valdības patēriņš, investīcijas un eksports palielināsies.
Sēdes laikā deputāti norādīja uz nepieciešamību aktivizēt kreditēšanu, lai kāpinātu aktivitāti tautsaimniecībā, investīcijas un uzņēmumu konkurētspēju, kā arī iespēju pārskatīt nodokļu politiku.
EM pārstāvji atzīmēja, ka patlaban iedzīvotāji var iegādāties krājobligācijas, bet norādīja, ka, pievienotā vērtības nodokļa samazināšana pārtikas produktiem, kā tas bija Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem, atstāj minimālu ietekmi uz inflācijas mazināšanu.
Deputāts Ainārs Šlesers (LVP) sēdē uzstāja, ka zemo kreditēšanas līmeni ietekmē fakts, ka patlaban "atsevišķu naudas atmazgātāju dēļ" Latvijas bankās ir sarežģīti un ilgi investoriem atvērt kontu.
Deputāti arī norādīja, ka par spīti inflācijai un iedzīvotāju pirktspējas mazināšanai, lielajiem uzņēmumiem peļņas pērn ir būtiski augušas, tādējādi inflācijas ietekmi lielākoties noveļot uz patērētāju pleciem.
Tostarp Rutkaste atzina, ka liels peļņas pieaugums uzņēmumiem pērn liecina, ka uzņēmumi veiksmīgi izmaksu pieaugumu ir novirzījuši uz patērētājiem, bet norādīja, tirgus regulācija vai virspeļņas nodokļi kā regulāra prakse varētu atstāt nelabvēlīgu iespaidu uz investīciju piesaisti.
Viņš arī atzina, ka tirgus regulācija Latvijā ir diezgan liberāla.
Savukārt Čuda atzīmēja, ka mērķēta atbalsta komponente varētu radīt vislielāko efektu nevienlīdzības mazināšanā, bet administrācijas un izmaksu izaicinājumi apgrūtina un paildzina procesu.
