Saeimas deputāti IZM izstrādāto piedāvājumu atzīst par nekvalitatīvu un liek pārtaisīt

Šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti uzdeva Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) pārstrādāt grozījumu projektu Vispārējās izglītības likumam, jo IZM piedāvājums par skolēnu ar īpašām vajadzībām skaita noteikšanu klasēs un regulējums skolu internātiem atzīts par nekvalitatīvu.

Vispārējās izglītības grozījumu projekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt skolēnu ar speciālām vajadzībām maksimāli pieļaujamo skaitu speciālās izglītības klasēs un grupās, kā arī skolēnu ar speciālām vajadzībām skaitu vispārizglītojošās klasēs un grupās, lai bērniem un skolēniem, kuriem Valsts pedagoģiski medicīniskā komisija vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskā komisija ir noteikusi speciālās izglītības programmu vai atbalsta pasākumus, tie būtu kvalitatīvi nodrošināmi katrā izglītības programmā.

Likumprojekts paredz valdībai noteikt arī izglītības iestāžu internātu organizatorisko struktūru, pakalpojuma saturu, internāta darbībai nepieciešamo personālu, kā arī to uzraudzības kārtību un pilnveidot regulējumu par gadījumiem, kādos par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi vai par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi skolēnam izsniedz liecību.

Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone, noklausījusies IZM pārstāvju skaidrojumu un deputātu jautājumus, rosināja deputātiem likumprojektu nevirzīt izskatīšanai, jo grozījumu redakcija, ko piedāvā IZM, pēc būtības nerisinās pieteiktās problēmas. Turklāt ir jāpārstrādā arī likumprojekta anotācija.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre (JV) lūdza IZM pārstāvjiem komisijas sēdēm sagatavotās prezentācijas atsūtīt iepriekšējā dienā, lai deputāti ar tām varētu iepazīties un sagatavot jautājumus.

Uz Saeimas deputāta Česlava Batņas (AS) jautājumu par to, vai skolēnu ar speciālām vajadzībām izglītošanai paredzēts arī papildu finansējums, IZM Izglītības departamenta vecākā eksperte Sanita Vanaga nespēja atbildēt. Batņa pauda pārliecību, ka noteikt skolēnu skaitu ar speciālām vajadzībām klasē ierēdņi bez praktiķu palīdzības, visticamāk, nevarēs. IZM parlamentārais sekretārs Kārlis Strautiņš (JV) solīja veidot darba grupu, kurā iekļaus skolu praktiķus.

Savukārt skolu internātu regulējumu IZM izstrādājusi, ņemot vērā Valsts kontroles (VK) revīzijas "Vai bērnam ar speciālām vajadzībām ir iespēja saņemt tā spējām, vajadzībām un bērna labākajām interesēm atbilstošu izglītību?" ziņojumā 2021.gadā secināto.

VK konstatējusi, ka daļai skolēnu internāta pakalpojumu nepieciešamība ir saistīta ar izglītības iegūšanu tādās speciālās izglītības programmās, kuras viņu dzīvesvietas pašvaldības izglītības iestādēs nav pieejamas. Tomēr revīzijas ziņojumā analizētie dati liecina, ka 2020./2021.mācību gada sākumā tikai 1477 no 3415 skolēniem, kas apguva kādu no speciālās izglītības programmām un saņēma internāta pakalpojumus, bija no citām pašvaldībām. Tie ir 43% no kopējā skolēnu skaita.

Revīzijas ziņojumā tika analizēti desmit izglītības iestāžu internāti - sešās speciālās izglītības iestādēs un četrās vispārējās izglītības iestādēs. Valsts kontrole secināja, ka vismaz 47 bērnu, par kuriem revīzijā tika iegūta detalizēta informācija, dzīvošana internātā nebija pamatota ne ar attālumu, ne ar citiem objektīviem apstākļiem, kuru dēļ bērnam ik dienas nav iespējas atgriezties savā dzīvesvietā. Cita starpā revīzijas ziņojumā ir aktualizēta galvenā problemātika, proti, vēsturiski izveidojusies situācija, kad ar internāta pakalpojumu nodrošināšanu tiek risinātas sociāla rakstura problēmas ģimenēs, kurās bērnam netiek nodrošināti pilnvērtīgi sadzīves apstākļi un aprūpe, ko apliecinājuši arī paši izglītības iestāžu pārstāvji.

Tomēr Valsts kontroles ieskatā bērnam, nodrošinot internāta pakalpojumus, sociāla rakstura problēmas netiek atrisinātas, bet eskalē situācijas attīstību no paaudzes paaudzē, bērnā radot nepareizu ģimenes modeļa veidošanu sadzīviskā līmenī, kā arī bērna aprūpes un audzināšanas jautājumos.

Pedagogu arodbiedrīvas vadītāja Inga Vanaga uzsvēra, ka pašlaik neviens normatīvais akts, izņemot Ministru kabineta 2002.gada 27.decembra noteikumus "Higiēnas prasības izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas", kuros desmitā nodaļa paredz tikai daļējas iestādes internātu iekārtošanas minimālās higiēnas prasības, nereglamentē skolu internātu darbību, tādēļ IZM piedāvājusi grozījumus likumprojektā.

Deputāte Ilze Vergina (JV) atzina, ka valstī sociālā situācija joprojām ir nelabvēlīga un netrūkst bērnu, kuriem skolas internāts ir vienīgā vieta, kur viņi var nomazgāties, būt siltumā un paēduši. Lai arī sociālo jautājumu risināšana nav izglītības iestāžu kompetence, arī Sociālie dienesti šos jautājumus ar esošajiem resursiem pašlaik nerisina.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure piebilda, ka IZM, izstrādājot skolu tīkla reformu, jautājumu par internātu pieejamību vispār nav ietvērusi. Jāņem vērā, ka, slēdzot lielu skaitu skolu, ne visi bērni katru dienu varēs atgriezties mājās no skolas un viņiem vajadzēs palikt internātos.

Dundure uzsvēra, ka pirms reformām ir vajadzīgi precīzi aprēķini un jābūt skaidrībai, kādas būs izmaksas un no kādiem avotiem tās tiks finansētas. Viņa atzina, ka darba grupām vairs netic, jo tajās paustie priekšlikumi tiek ignorēti.