2023.gada 1. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 462 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2022.gada 1. ceturksni, mēneša vidējā alga palielinājās par 160 eiro jeb 12,3%. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 9,18 eiro jeb par 5,2%, ziņo Centrālās statistikas pārvalde.
2023.gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2022.gada 4. ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 1,3%, bet stundas samaksa samazinājās par 1,7%, darba samaksas fondam paliekot nemainīgam, bet nostrādātajām stundām pieaugot par 1,7%.
2023.gada janvārī valstī noteiktā minimālā alga palielinājās no 500 līdz 620 eiro par pilnas slodzes darbu jeb par 24,0%.
Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas - 1 071 eiro
Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1 071 eiro jeb 73,2% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 12,3%, bet, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, samazinājās par 6,1%, kas liecina par algoto darbinieku pirktspējas krišanos, turklāt piekto ceturksni pēc kārtas.
Salīdzinot ar 2022.gada 1.ceturksni, šī gada 1. ceturksnī vidējās neto darba samaksas pārmaiņas ietekmēja arī maksimālā neapliekamā minimuma pieaugums 2022.gada 1.jūlijā no 350 līdz 500 eiro un koeficienta, ko piemēro diferencētā neapliekamā minimuma aprēķinos, palielināšana.
Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2023.gada 1. ceturksnī bija 1 149 eiro. Salīdzinot ar 2022.gada 1. ceturksni (1 003 eiro), tā pieauga par 146 eiro jeb 14,5%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada 1. ceturksnī bija 856 eiro, un gada laikā tā pieauga par 14,6%.
Mediāna tiek aprēķināta, izmantojot pieejamo informāciju no statistiskajiem apsekojumiem un Valsts ieņēmuma dienesta datiem.
Mediāna ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā secībā sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū, t.i., pusei darba ņēmēju algas ir lielākas par mediānu un otrai pusei - mazākas. Tā kā mediānu, salīdzinot ar vidējo aritmētisko darba samaksu, neietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības, tā labāk raksturo tipisko atalgojumu.
2023.gada 1. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 1 483 eiro, un gada laikā tā pieauga straujāk nekā sabiedriskajā sektorā (pieaugums 13,1%). Sabiedriskajā sektorā vidējā darba samaksa bija 1 422 eiro, un tā pieauga par 10,5%. Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1 366 eiro jeb par 9,4%.
Salīdzinot ar 2022.gada 4. ceturksni, vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā samazinājās par 2,0%, no tā vispārējās valdības sektorā par 3,8%. Savukārt privātajā sektorā bija vērojams pieaugums par 3,0%.
Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku atalgojuma pieaugums vai samazinājums, bet arī darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma tendences darba tirgū un tā strukturālās izmaiņas. Jāņem vērā, ka 2022.gada 1. ceturksnī, kas tiek izmantots par bāzi gada pieaugumu aprēķiniem, COVID pandēmijas ierobežojumu skarto nozaru uzņēmumiem vēl tika maksātas nepilna darba laika algu subsīdijas un speciālās piemaksas veselības nozares darbiniekiem.