Latvija militāri pašlaik var justies droši, šādu vērtējumu intervijā laikrakstam "Diena" sniedzis NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.
Kara Ukrainā kontekstā vērtējot Krievijas draudus Baltijas valstīm, Sārts atzīmējis, ka Krievijas militārais spēks ir degradēts uz gadiem, tostarp no Latvijas robežai tuvākās Pleskavas divīzijas un citām vienībām, kas bijušas ļoti iesaistītas karadarbības gaitā Ukrainā, "principā maz kas ir palicis pāri". "Līdz ar to, tā praktiski spriežot, tur nekā nav un arī nebūs kādu laiku," izteicies eksperts.
Sārts atzīmējis, ka uzbrukuma Ukrainai laikā konsekventi esot redzams, ka Krievija ārkārtīgi nopūloties nedot nekādu iemeslu karā iesaistīties NATO.
"Viņi baidās no NATO. (...) Tagad jau gandrīz visiem ir skaidrs - ja nu kādreiz izraisīsies konflikts starp NATO un Krieviju konvencionālā ziņā, Krievijas sagrāve nebūtu pat nedēļas jautājums," uzsvēris NATO centra pārstāvis, "ja viens secinājums būtu jāizdara Kremlim, tad tas ir skaidrs, ka nelīst militārā konfrontācijā, kur viņi izgāzās, bet palikt pie hibrīdmetodēm, kur viņi salīdzinoši bija daudz veiksmīgāki."
"Līdz ar to militāri, manuprāt, mēs varam justies droši, bet atkal - kādi scenāriji? Kas notiks Krievijā? Vai Krievija turpinās būt stabila valsts? Neaizmirsīsim, ka sabiedrība Krievijā šobrīd ir radikalizējusies! Neaizmirsīsim, ka šobrīd Krievijā ļoti daudziem cilvēkiem ir ieroči! Neaizmirsīsim, ka ne tikai "Vagner" ir Krievijā esoša privāta armija - tādas ir piecas vai sešas! Un nestabilitātes gadījumā tam būs ietekme uz mums, tikai pilnīgi citā veidā un ar citu loģiku, nekā esam pieraduši runāt," turpinājis eksperts.
Lūgts vērtēt, cik droši varam justies par dažām Krievijas pierobežas teritorijām un "dažu pilsētu vadītāju savdabīgajām izdarībām", Sārts atzinis, ka cilvēku lojalitāte Latvijai atsevišķos reģionos ir ar jautājuma zīmi un pie šī jautājuma jāstrādā, jo pēc kāda laika Krievijai atkal varētu kļūt pievilcīgi šīs problēmas vairāk eskalēt.
"Pieņemot, ka Krievijā varētu būt nestabilitāte, tas rada pilnīgi citu spiedienu uz robežām, un es joprojām saku, ka mūsu robežas ar Krieviju vajag stiprināt tagad, jo tas nav neiespējams scenārijs, ka, zaudējot karu Ukrainā, sākas nestabilitāte pašā Krievijā," piebildis Sārts.
Eksperta skatījumā, tāpat tagad ir laiks, kad Latvijai steidzami jārada enerģētiskā neatkarība. "Mēs jau atkal visu laiku par to domājām kontekstā ar tādu stabilu Krieviju, bet var jau arī šī faktora nebūt, un tad būs pilnīgi citi iemesli, kāpēc tu pie kaut kā tiec vai netiec. Tā noteikti ir vēl viena svarīga lieta, kur mums tiešām jāfokusējas. Joprojām arī tas, ko jau darām, proti, savu militāro spēju celšana, jo šajos scenārijos tas arī var būt ļoti būtisks faktors."