Lai Latvijā cilvēkiem ar invaliditāti nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības, valdība šodien atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) izstrādāto likumprojektu ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām ratificēšanai.
Tomēr juridiski ANO Konvencijā noteiktais Latvijai būs saistošs pēc tam, kad izstrādāto likumprojektu apstiprinās Saeimā, to izsludinās Valsts prezidents un likums tiks iesniegts ANO ģenerālsekretariātā. ANO Konvencijai ir 50 panti, kas paredz vienlīdzības ievērošanu, diskriminācijas novēršanu, sieviešu, bērnu ar invaliditāti aizsardzību, pieejamības nodrošināšanu, izpratnes veidošanu, tiesas pieejamību, personas brīvību un neaizskaramību u.c. Tā arī nosaka, ka dalībvalstīm, maksimāli izmantojot pieejamos resursus, pakāpeniski jāpanāk ANO Konvencijā noteikto ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību pilnīga īstenošana.
Tiesa, Latvijas valdība ilgi kavējās ar šīs Konvencijas parakstīšu, vispirms uzdodot visām ministrijām izrēķināt, cik izmaksātu tas, ja Latvija gribētu šo starptautisko dokumentu ievērot. Latvija arī bija viena no pēdējām valstīm, kas to parakstīja. Eksperti norādīja, ka konvencijas parakstīšana nenozīmē, ka viss noteiktais uzreiz ir pilnībā jāievēro, jo to nevarētupat visbagātākās valstis, taču tas ir svarīgs dokuments, jo nosaka to, uz ko valstij tiekties, ja tā savus cilvēkus uzskata par vērtību.
Valdība arī apstiprinājusi pasākumu plānu ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanai turpmākajiem trīs gadiem. Plānā noteikti uzdevumi, aktivitāšu izpildes termiņi un atbildīgās institūcijas. Konvenciju Latvijā īstenos pakāpeniski, atbilstoši pieejamajiem resursiem un ekonomiskajai situācijai. Plānā paredzēts īstenot dažāda veida pasākumus, to skaitā izpratnes veidošanas un diskriminācijas novēršanas aktivitātes, institūciju pieejamības, t.sk., izglītības un veselības aprūpes, un tiesas pieejamības pasākumus, kā arī aktivitātes cilvēku ar invaliditāti iekļaušanai sabiedrībā, izglītības, veselības sistēmā un darba tirgū.
Tāpat paredzēts ieviest valsts apmaksātus atbalsta pasākumus, piemēram, asistenta, surdotulka un psihologa pakalpojumu nodrošināšanu, kā arī uzlabot rehabilitācijas un sociālās aprūpes pakalpojumus.
Tuvākajos gados plānots arī apmācīt pedagogus, kas strādā ar bērniem ar invaliditāti, tādejādi, veicinot viņu integrāciju vispārizglītojošās pirmskolās, vispārizglītojošās un profesionālajās izglītības iestādēs. Arī pašvaldībām plānā noteikts obligāto nodrošināmo alternatīvās sociālās aprūpes pakalpojumu apjoms un saturs.