Nākamā apkures sezona būs pirmā, kurā Latvijai būs pilnībā jāiztiek bez Krievijas “Gazprom” gāzes. Kā “Nekā personīga” intervijā apgalvo viens no gāzes tirgotājiem “Latvijas gāze”, Inčukalna krātuvē, pateicoties siltajai ziemai, palikušas pāri ievērojamas rezerves. Bet tagad uzņēmums pieprasa valstij segt zaudējumus par to gāzes apjomu, ko valdība pagājušā gada rudenī pieprasīja “Latvijas gāzei” rezervēt. Tobrīd gāzes cena bija krietni augstāka. Aprīļa beigās valsts ierobežojumus ar šo gāzes apjomu rīkoties atcēla. Ņemot vērā, ka tagad šo gāzi pārdot var par krietni zemāku summu, uzņēmums “Latvijas gāze” pieprasa valstij šo gāzi atpirkt, šādi kompensējot zaudējumus. Atbildīgā enerģētikas ministrija neizslēdz iespēju, ka ar uzņēmumu par to nāksies tiesāties.
Daļēji Krievijas “Gazprom” piederošā “Latvijas gāze” uzskata, ka aizvadītās apkures sezonas laikā valdība uzņēmumam radījusi miljonos mērāmus zaudējumus. Lai naudu atgūtu, akcionāri esot gatavi arī tiesāties ar valsti.
Pagājušā gada rudenī Eiropas politiķi ar bažām gaidīja ziemu. Krievijas valsts domes deputāti ņirgājās, ka ziema cerams būs auksta un gara. Kara noziedznieks Putins draudēja - Eiropa nosals. Propagandas televīzija katru dienu atkārtoja - bez krievu gāzes eiropieši nespēs izdzīvot.
Lielākā daļa Eiropas valstu pirms aizvadītās ziemas bija piepildījušas savas gāzes glabātavas. Savukārt mūsu valdības gaiteņos valdīja satraukums kā pārziemos Latvija, jo īsti nebija skaidrības par Inčukalna pazemes gāzes krātuves rezervēm.
Uzņēmumam “Latvijas gāze” valdība uzdeva rezervēt dabasgāzi Latvijas mājsaimniecībām. Par Inčukalna krātuvi atbildīgais sistēmas operators - uzņēmums “Conexus” apgalvoja, ka tam krātuvē gāzes pietiek. Bet “Latvijas gāze” taisnojās, ka krājumu nepietiek, jo tā gāze, kas Inčukalnā iepumpēta, nepieder viņiem. Un valdības prasības izpildīt nebūs iespējams.
“Nekā personīga” zināms, ka tobrīd Inčukalnā atradās gāze, ko “Gazprom” uzdevumā tranzītā bija iepumpējusi “Latvijas gāze”. Un tā bija paredzēta, lai nodrošinātu Kaļiņingradas energodrošību. Gāze neesot bijusi pat atmuitota. Pastāvēja bažas, ka pēc šo rezervju izlietošanas, Inčukalna krājumi patiešām nepietiktu, lai Latvija droši varētu pārziemot. Ekonomikas ministrija piedraudēja, ka šo gāzi Latvija varētu arī arestēt. “Conexus” uzlika aizliegumu, ka bez sistēmas operatora atļaujas “Latvijas gāze” krājumus tālāk pumpēt nevar. Valdības prasība bija rezervēt gāzi mājsaimniecībām 1,15 teravatstundu apmērā. “Latvijas gāzei” bija publiskā tirgotāja statuss, un tas paredzēja, ka valdības noteiktais jāpilda.
“Jebkuru soli, kas neatbilst likumā noteiktajam uzdevumam, uzrauga regulators. Viņi vērtēs situāciju un, protams, var uzlikt sodu par pienākuma nepildīšanu, laušanu.”
“Nekā personīga” zināms, ka Latvijas gāze pagājušā gada rudenī Kaļiņingradai rezervēto gāzi no “Gazprom” atpirkusi un tas ļāvis Valdības prasības par gāzes rezervēm nodrošināt.
Aizvadītā ziema bija silta un ļāva iztērēt mazāk gāzes nekā bija plānots. 30.aprīlī noslēdzās apkures sezona un tagad “Latvijas gāze” sarēķinājusi, ka valdības rīcības dēļ uzņēmums cietis ievērojamus zaudējumus. Par energopolitiku līdz gadu mijai atbildīgā Ekonomikas vēlāk arī jaunizveidotā Klimata un enerģētikas ministrija kopā ar “Conexus” katram apkures sezonas mēnesim “Latvijas gāzei” esot likusi rezervēt tādu gāzes apjomu, kas bijis aprēķināts, par pamatu ņemot iepriekšējo sezonu jeb vēsturisko patēriņu. Savukārt “Latvijas gāzei” ļauts piekļūt krājumiem tik, cik katru mēnesi gāze izlietota. Šis faktiskais patēriņš atšķīries no rezerves, ko valsts bija pieprasījusi “Latvijas gāzei” rezervēt. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs apgalvo, ka tagad notiek sarakste ar Klimata un enerģētikas ministriju par iespējamu zaudējumu kompensāciju.
“Līdz ar to tā starpība, kas netika izmantota, viņia tika rezervēta līdz 30. aprīlim. Un, protams, šī pusgada laikā cena ievērojami samazinājās, un, protams, ka mēs šo gāzi saņēmām atpakaļ, kas bija iegādāta vēl pagājušā gada decembrī, kad cena pārsniedza 100 eiro par megavatstundu. Mēs saņemam tajā brīdī, kad tirgus stāvēja jau tuvu pie 40 eiro. Nu, tad diezgan viegli sarēķināt, un tās apjoms ir zināms, kādu mēs saņēmām atpakaļ. Tie ir 236 gigavatstundas. Un tagad jautājums vasarā, protams, gāzei nekāda patēriņa nav - jautājums tāds, kā nostāsies 31. decembrī, kad Latvijas gāze nāksies slēgt gadu. Un nāksies šo jau nu, teiksim, norakstīt naudu, ja tā cena neuzkāps, zaudējumos. Un tas nav mūsu vainas dēļ. Un Eiropas regulas ļoti skaidri pasaka, ka nevar radīt publiskajam tirgotājam zaudējumus, un šie ir zaudējumi, kas radīti es gribētu teikt savā ziņā pat neprofesionalitātes dēļ. Nu, es domāju tie ir vairāk nekā 10 miljonu eiro. Noteikti.”
Ekonomikas ministre apgalvo, ka pagājušajā gada nogalē, kad par enerģētikas nozari atbildīgo kļuva Klimata un enerģētikas ministrija, viņa ieteikusi pārskatīt rezervēto gāzes apjomu. Viņa tagad uzskata, ka “Latvijas gāzes” prasība esot pamatota.
“Informācija par šādas problēmas esamību es saņēmu. Un tas bija brīdī, kad šī te enerģētikas jautājumu kompetence jau bija klimata un enerģētikas ministrijā. Un es aicināju vērsties pie atbildīgās ministrijas. Un arī, ja nemaldos, bija pārrunas ar atbildīgo ministrijas darbinieku, kur es norādīju, ka var jau pēc faktiskā šī gada patēriņa atbrīvot to rezervāciju ātrāk. Es pat ieteicu, ka tāds risinājums būtu iespējams, bet vai viņi ir rīkojušies un tālāk kaut ko īstenojuši, nemācēšu atbildēt.”
“Šobrīd viņi ir atbildējuši uz pirmo vēstuli. Mēs rakstīsim nākošo. Viņi, protams, nepiekrīt, bet mēs rakstīsim nākošo. [“Nekā personīga”]: Nu, viņi atkal nepiekritīs? [Aigars Kalvītis]: Nu, tad mēs lemsim, tas jau ir akcionāru jautājums. Īpašnieku jautājumus. Tā kā mums nāksies tad arī jautāt īpašniekiem, ko darīt ar to visu. [“Nekā personīga”] Pastāv potenciāla iespēja, ka notiek tiesāšanās ar valsti? [Aigars Kalvītis]: Šobrīd es par to negribētu runāt, bet, protams, tas ir jautājums, ko abas puses izlems,” sacīja AS “Latvijas gāze” valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.
Klimata un enerģētikas ministrs gan ir kareivīgi noskaņots. Viņš atgādina, ka “Latvijas gāze” spējusi strādāt ar milzīgu 100 miljonus eiro lielu peļņu. Turklāt tai saglabāti vēsturiskie klientu līgumi. Tāpēc par kompensāciju maksāšanu nevarot būt ne runas. Un ir liela varbūtība, ka šo strīdu nāksies risināt tiesā.
“[“Nekā personīga”] Bet, jūsuprāt, tā prasība no viņu puses ir adekvāta un pareiza? [Raimonds Čudars]: Nē, es šobrīd nevaru to komentēt, jo šis jautājums tiek izskatīts,” norādīja Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (“Jaunā vienotība”).
“[“Nekā personīga”]: “Latvijas gāzei” bija milzīga peļņa - 100 miljoni. Bija šie vēsturiskie līgumi, ko jūs esat pārņēmuši ar klientiem, ka jums naudas pietiek. [Aigars Kalvītis] Nu labi, mēs nevaram tādās kategorijās domāt. Mums valdība, piespiežot pārdot “Gasso”, radīja 72 miljonus vismaz zaudējumus. Jo mēs esam spiesti pārdot stratēģisko infrastruktūru pa velti. “Latvijas gāzes” akcionāri nekad nepārdotu stratēģisko infrastruktūru par šādu cenu, ja tas nebūtu likuma prasība. Mēs pretendējam uz šo kompensāciju. Tas ir pilnīgi skaidrs, jo ne mūsu vainas dēļ šie zaudējumi ir radīti. Ja mēs salīdzinām kaut vai tādās kategorijās - “Latvenergo” valdība lika nopirkt divus teravatus un pēc tam atpirka to gāzi kā valsts rezervi. Un mēs uzskatām, ka šī arī ir valsts rezerve mājsaimniecībām, ko valdība ar saviem Ministru kabineta noteikumiem izveidoja. Tad rīkojieties pēc analoģijas, ja jūs uzskatiet, ka negribat mums neko kompensēt, tad paņemiet to gāzi atpakaļ, ko jūs mums norezervējāt. Tā bija rezerve, ko jūs pagājušogad izveidojāt, lai Latvija justos droši.”
“[“Nekā personīga”]: No vienas puses, Indriksones kundze teica, ka nav godīga situācija. Un ka viņa ir mudinājusi pārskatīt tos apjomus jūsu ministrijai, kad jūs gada sākumā pārņemāt. Ka ir iespējams kaut kādā veidā atbrīvo tajā brīdī, kad vēl tā gāze maksāju vairāk, lai “Latvijas gāze” nevēršas pret valsti. Jautājums - vai Latvijas puse to darīja? Respektīvi, jūsu ministrijas personā un atbrīvoja šīs gāzes rezerves, nedaudz mazāk atstājot to, kas būtu jātur? [Čudars]: Ņemot vērā, ka iezīmējas būtiskas domstarpības starp Latvijas Republiku un “Latvijas gāzi”, tad es atturēšos no turpmākiem komentāriem, ņemot vērā iespējamo tiesvedību, un Latvijas Gāzes pretenzijas pret Latvijas republiku. [“Nekā personīga”] Jūs domājat, ka šīs kompensācijas ietvaros “Latvijas gāze” varētu iet arī uz tiesu? [Čudars] Tas ir pilnīgi iespējams,” pauda Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (“Jaunā vienotība”).
Kalvītis “Nekā personīga” atklāja, ka turpinās arī dabasgāzes sadales sistēmas operatora “Gaso” pārdošanas process. Esot saņemti pozitīvi atzinumi no Latvijas drošības iestādēm, ka šāds darījums var notikt. Un rakstisku atteikšanos no pirmpirkuma tiesībām “Latvijas gāzei” atsūtījuši visi tās akcionāri. Tajā skaitā Krievijas “Gazprom”.
