Uz Alojas-Limbažu ceļa atrastais lācēns ar lidmašīnu dodas uz Franciju

Ceturtdien mazais lācēns, kas aprīlī pēc dažu dienu klīšanas bez mammas gar Alojas-Limbažu ceļu tika nogādāts Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā, ar lidmašīnu dodas uz savu jauno mājvietu La Taniere zoodārzu-patversmi Francijā, informēja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) komunikācijas speciāliste Santa Biseniece.

Tā kā Latvijā visi lāčiem piemērotie voljeri jau ir aizņemti un jaunu voljeru būvniecība augsto izmaksu dēļ nedz Rīgas zoodārzā, nedz Līgatnes dabas takās nav plānota, šim lācēnam tika meklēta jauna dzīvesvieta ārpus Latvijas.

Kopumā pieteicās trīs interesenti - Francijā, Itālijā un Grieķijā. Tos izvērtējot, priekšroka tika dota La Taniere zoodārzam-patversmei, kam ir nepieciešamā insfrastruktūra, kompetents personāls, kā arī iepriekšēja pieredze darbā ar dzīvnieku rehabilitāciju.

Rīgas zoodārza dzīvnieku kolekcijas departamenta vadītāja Guna Vītola skaidro, ka karantīnas laikā noskaidrots, ka šī ir lācenīte. Kopumā viņa jūtas ļoti labi, veselības problēmas vai netipiska uzvedība netika novērota. Lācenītei līdz minimumam samazināta saskarsme ar cilvēkiem, tostarp zvērkopjiem, lai tā nepierastu pie cilvēku aprūpes. Taču, vai lācenīte atgriezīsies savvaļā, atkarīgs no Francijas kolēģu sekmēm, strādājot ar šo lāci.

La Taniere zoodārzs-patversme kopš tā izveides 2015.gadā jau ir uzņēmis 3000 dažādu dzīvnieku, nodrošinot tiem maksimāli dabiskus apstākļus un nepieciešamo aprūpi. Daļa nožogojumu atrodas slēgtā zonā un nav pieejami publikai, kas dod iespēju bez problēmām izveidot piemērotus apstākļus dzīvnieka turēšanai un rehabilitācijas novietnei.

Zoodārzam ir speciālistu komanda, kas labi pazīst lāčus, līdz ar to iespējams gūt panākumus šī lāča rehabilitācijā dabiskajā vidē.

La Teniere direktors Sebastians Mulers lepojas, ka 2019.gadā veiksmīgi īstenojis Francijas vadošās dabas aizsardzības institūcijas doto uzdevumu, kura laikā trīs mēnešu vecu bez mammas palikušu lācēnu izaudzinājis un palaidis savvaļā. Nesen atrastais apspalvojums un tā DNS pārbaudes rezultāti apliecina, ka zoodārza lācis ir veiksmīgi iedzīvojies savvaļā.

Latvijā brūnie lāči (Ursus arctos) ir īpaši aizsargājami dzīvnieki, turklāt tie iekļauti arī Konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES) apdraudēto sugu sarakstā.

Lai lācenīte varētu doties uz jauno mājvietu, DAP pirms atļaujas izsniegšanas tās pārvietošanai, ir sazinājusies ar Francijas CITES zinātnisko iestādi un saņēmusi apstiprinājumu piemērotiem turēšanas apstākļiem La Taniere zoodārzā-patversmē.

DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode informē, ka šāds gadījums, kad no Latvijas dodas prom kādas aizsargājamas sugas īpatņi, nav unikāls, jo valstu robežas pastāv tikai cilvēku pasaulē. Dzīvnieku un augu valstī sugu izplatības areāli ir daudz plašāki, tāpēc valstis savstarpēji sadarbojas, gan meklējot jaunu mājvietu kādas sugas īpatnim, gan arī palīdzot īstenot reintrodukcijas projektus. Piemēram, 2010.gadā 15 mazo ērgļu mazuļi devās uz Vāciju, lai palīdzētu tur atjaunot šo putnu kritiski sarukušo populāciju.

Lācenīte uz jauno mājvietu dosies ar lidmašīnu. Tai līdzi tiek sūtīti uzņemošajai pusei saistoši pavaddokumenti - noteikumi labturībai, apraksts par ēdienkarti un veselības stāvokli, lai jaunajā mājvietā viņa saņemtu kvalitatīvu un piemērotu aprūpi.

Kā vēstīts, aprīļa sākumā Limbažu-Alojas ceļa posmā novērots mazs lācēns vairākas dienas klīstam gar ceļa malu. Sākotnēji pastāvēja cerība, ka mazuļa māte ir tuvumā, tāpēc dzīvnieks netika traucēts. Tomēr, lai novērstu tā sadursmi ar automašīnām vai tuvējo viensētu suņiem, lācēns tika notverts un DAP pārvaldes valsts vides inspektori to nogādāja Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā, kur tas ievietots karantīnā.

Lācēnam plānots paņemt DNS paraugus, kas tiks nodoti zinātniekiem iekļaušanai "Silava" izveidotajā lāču DNS paraugu datu bāzē.

Latvijā brūnie lāči (Ursus arctos) ir īpaši aizsargājami dzīvnieki. Tie ir lielākie no Latvijas plēsējiem. Lāču mātītes svarā var sasniegt 150 kilogramus, bet lāču tēviņu svars var sasniegt 300 kilogramus. Brūnā lāča dzīves ilgums var pārsniegt pat 30 gadu un tam nav dabisko ienaidnieku. Lāči ir tipiski lielu mežu masīvu apdzīvotāji. Jauktu koku mežu zonā priekšroku dod lielāku un vecāku skuju koku un dažādu jauktu koku mežu biotopiem, kas robežojas ar aizaugušiem izcirtumiem, deguma vietām, purviem un ūdenstilpēm. Ziemas guļas migas lācis iekārto dabiskās slēptuvēs, pēc iespējas sausākās vietās un ūdens tuvumā. Ikdienā tas nav agresīvs un lielākoties izvairās no sastapšanās ar cilvēku. Cilvēkam bīstams lācis var kļūt, ja ir pāragri iztraucēts no ziemas guļas, tas ir ievainots, kā arī lāču mātītes ar mazuļiem.

Ja cilvēks savvaļā pamana lāci, tam nevajag tuvoties, mēģināt to panākt vai aiztikt dzīvnieku vai tā mazuļus. Vajag iespējami ātri, bet neskrienot, dodies prom no tikšanās vietas. Ja lācis cilvēka klātbūtni nav pamanījis un dodas citā virzienā, jāuzvedas klusu, kamēr lācis aiziet, lai nepievērstu sev lāča uzmanību.

Ja lācis cilvēku ir pamanījis un izrāda interesi, jāatkāpjas, negriežot lācim muguru un netrokšņojot.