Latvijā samazinājies bezdarba līmenis
Latvijā šogad pirmajā ceturksnī bezdarba līmenis bija 6,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā un par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie Darbaspēka apsekojuma rezultāti.
2023.gada pirmajā ceturksnī bija 59 800 bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 8200 mazāk nekā pirms gada un par 3700 mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
Šogad pirmajā ceturksnī 33 900 bezdarbnieku bija bez darba līdz pieciem mēnešiem, kas ir par 2300 mazāk nekā pirms gada, bet par 400 vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Vienlaikus 8800 bija bez darba sešus līdz 11 mēnešus. Šo personu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo ceturksni, ir samazinājies par 3800, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - par 3400.
Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka šogad pirmajā ceturksnī bija 17 100 ilgstošo bezdarbnieku, kas ir par 1700 mazāk nekā pirms gada un par 500 mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija 28,5%, kas ir par 0,7 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī un arī pirms gada.
2023.gada pirmajā ceturksnī no visiem bezdarbniekiem 14,4% bija jaunieši jeb iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 24 gadiem. To īpatsvars gada laikā palielinājies par 4,2 procentpunktiem, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, - samazinājies par 1,9 procentpunktiem. Jauniešu bezdarba līmenis bija 13,4%, kas ir par 1,4 procentpunktiem augstāks nekā pirms gada, bet par 2,7 procentpunktiem zemāks nekā iepriekšējā ceturksnī. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 1700, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, samazinājies par 1700.
Dati liecina, ka 35,6% no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, proti, bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 64,4% jauniešu bija ekonomiski neaktīvi - pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.
Šogad pirmajā ceturksnī 32% jeb 441 500 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi, proti, nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 3300 jeb 0,8%, bet gada laikā - par 3400 jeb 0,8%.
Dati arī liecina, ka 3000 jeb 0,7% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu. Salīdzinājumam gadu iepriekš tādu bija 1,2%, bet 2022.gada ceturtajā ceturksnī - 1,6%.
2023.gada pirmajā ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 5000 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 8600 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tostarp vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem - 4400 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7400 iedzīvotāju.