Ilggadējs nepietiekams veselības aprūpes finansējuma apjoms liek secināt, ka esošais veselības aprūpes finansēšanas modelis ir jāpārskata, komentējot Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) ieceri ieviest Latvijā obligāto veselības apdrošināšanu, aģentūrai LETA pauda Veselības ministrijā (VM).
Nepaužot konkrētu redzējumu, kā tieši nozares finansēšanas modelis būtu pārskatāms, VM klāstīja, ka ministrijā norit darbs pie veselības aprūpes sistēmas ilgtspējīga finansēšanas modeļa priekšlikumu izstrādes. Darba grupā tiekot analizēts gan bieži piesauktais Igaunijas veselības sistēmas finansēšanas modelis un tā plusi un mīnusi, gan citu valstu pieredze un starptautisko organizāciju ieteikumi.
Tāpat notiek un vēl tiek plānotas diskusijas ar finanšu ekspertiem, kā arī veselības nozari par atbilstošākā modeļa izstrādi un ieviešanu pārskatāmā nākotnē, iespējams, tuvāko divu gadu laikā. VM atzīmē, ka tik būtiskas izmaiņas kā finansēšanas modeļa maiņa, prasīs gan plašu diskusiju ar visām iesaistītajām pusēm, gan pārejas periodu.
Jau vēstīts, ka tuvāko divu gadu laikā Latvijā varētu virzīties uz vispārējo veselības apdrošināšanas modeli, Latvijas Radio pieļāva Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Ministru prezidents norādīja, ka viņa mērķis ir "pārdalīt budžeta pīrāgu par labu veselības nozarei". Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, Latvijā veselības aprūpē kopumā tiek ieguldīti 8% no IKP, tomēr tikai 4% no tā ir publiskais finansējums, kamēr atlikušie - "no iedzīvotāju kabatas". Viņš atzina, ka tie, kuriem ir labs darbs, apdrošināšana, tiek pie plašāka pakalpojumu klāsta, kamēr pārējie ir spiesti gaidīt garās rindās.
Šobrīd ministrijām ir dots uzdevums līdz 26.maijam pārskatīt savus budžeta līdzekļus par labu veselības aprūpei. Kariņš norādīja, ka katru gadu ir vismaz 100 miljoni eiro, kas netiek izmantoti plānotajām programmām, taču tas tiek konstatēts tikai gada beigās.
"Tagad ir grūtāk saprast, kas [no plānotajām programmām] nepildās. Mana prognoze, ka viss nebūs tik vienkārši. Viens ministrs būs pastrādājis mazāk, cits vairāk, bet trešais varbūt vispār nebūs pārskatījis," sacīja Kariņš.
Gadījumā, ja no ministrijām nekas netiks piedāvāts, neatliks nekas cits, kā "vilkt ar pirkstu" līdzi ministriju īstenotajām programmām ar mērķi atrast pārdalāmo finansējumu un piešķirt kaut vai 10 000 eiro.