Neraugoties uz ģeopolitisko situāciju, vidusskolas un ģimnāzijas kūtri piesakās valsts aizsardzības mācības (VAM) ieviešanai, trešdien Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē atzina Jaunsardzes centra (JC) direktors Aivis Mirbahs.
Likums paredz, ka no 2024.gada 1.septembra valsts aizsardzības mācības priekšmeta apguve vidējās izglītības programmās būs obligāta. VAM 2018.gadā sākotnēji tika ieviesta kā pilotprojekts brīvprātīgā kārtā tikai nedaudzās Latvijas skolās, taču laika gaitā skolu skaits palielinājās.
Šogad JC būtu gatavs VAM apmācīt Kurzemē, Latgalē, Vidzemē un Zemgalē katrā pa 2000 jauniešiem, bet Rīgā un tās reģionā - 4500 jauniešus. Pieteikti Kurzemē ir 1635, Latgalē 1699, Vidzemē 1405, Zemgalē 1892, bet Rīgas reģionā 3431 skolēns, deputātus informēja JC vadītājs.
Skolu intereses palielināšanai par VAM ieviešanu jau tagad JC ir vairākas reizes izsūtījis visām izglītības iestādēm vēstules ar uzaicinājumu pieteikties un organizēti semināri. JC informācija gan liecina, ka, piemēram, Rīgā tikai 30,6% vidusskolēnu un ģimnāzistu ir pieteikti VAM, savukārt no profesionālajām skolām šis rādītājs ir 71%. Kopumā Latvijā VAM pieteikto izglītojamo skaits vidusskolās un ģimnāzijās ir 45,3%, bet profesionālās skolās tie ir 84,5%.
"Piemēram, Rīgas valsts tehnikumā ir pieteikti 700 izglītojamie, lai gan viņi varētu pateikt, ka vēl pagaidīšot tāpat kā Rīgas vidusskolas," norādīja Mirbahs.
Ja paliek minētais izglītojamo skaits, tad JC tagad ir vairāk jaunsargu instruktoru nekā viņu šogad vajadzīgs. "Bet problēma ir tajā, ka, ja mēs šogad neuzaudzējam muskuļus, tad mums nākamgad būs grūti VAM kā obligāto ieviest. Mēs muskuļus audzēsim, vienalga, cik daudz mums piesakās vai nepiesakās," uzsvēra Mirbahs.
JC direktors apzinās, ka parlaments viņu, visticamāk, kritizēs par to, kāpēc nav sasniegti rezultatīvie rādītāji, bet "tad vismaz būs nākamgad izpildīts uzdevums".
Tāpēc instruktorus vienalga pieņemšot darbā un JC izdomāšot kādu metodi, piemēram, iedošot katram instruktoram mazāku grupu skaitu, kas nozīmējot, ka būs kvalitatīvākas mācības, piebilda Mirbahs.
Patlaban JC instruktors pirms nodokļu nomaksas saņem 1720 eiro, lai gan tiek strādāts pie tā, lai algu mazliet palielinātu. Rīgas reģionā gan šāds atalgojums ir nekonkurētspējīgs.
Atgriežoties pie minētā, Mirbahs kritizēja joprojām negatīvo attieksmi par nepieciešamību ieviest VAM, tomēr vienlaikus karš Ukrainā daudziem esot atvēris acis.
"2018.gadā sākot VAM kā pilotprojektu, bija jāsaskaras ar lielām argumentācijas grūtībām, kāpēc nepieciešama VAM. Man teica, ka jūs militarizēsiet jaunatni, instruktori nebūs pietiekami profesionāli, un kas tas vispār būs. Pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā gan ir mainījusies uztvere, un tagad man prasa kāpēc VAM jau ātrāk netika ieviesta," uzsvēra Mirbahs.
Neraugoties uz grūtībām ar skolu kūtro pieteikšanos VAM, Mirbahs nezinot kam būtu jānotiek, lai nākamgad VAM atceltu kā obligāto priekšmetu.
"Mani satrauc tas, ka tagad nav atvērušās acis un nāk man pretim ar argumentu, ka citiem priekšmetiem jānoņem stundas priekš VAM ieviešanas. Tagad jūs nesaprotat, ka drošība ir prioritāte numur viens, un nesaprotat vēsturi un ģeopolitisko situāciju?! Mums visa domāšana ir jābāzē uz drošību, jo saprotams, kas te notiks, ja būs kā Ukrainā. Ja to nesaprot, tad man vairs nav argumentu, es padodos," uzsvēra Mirbahs.
Patlaban VAM kā izvēles mācību priekšmetu māca 147 Latvijas skolās, kurās to apgūst aptuveni 10 500 skolēnu.
VAM tiek īstenota kā mācību priekšmets vispārizglītojošās un profesionālās vidējās izglītības iestādēs divu mācību gadu ietvaros. Labākajiem VAM skolēniem ir iespēja brīvprātīgi piedalīties VAM nometnēs, kas tiek organizētas kā interešu izglītība.
VAM mērķis ir veicināt pilsonisko apziņu un patriotismu, kā arī sniegt iespēju apgūt militārās pamatiemaņas un prasmes, veidojot pilsoniski atbildīgus un Latvijai lojālus pilsoņus, kas ir vitāli svarīgi visaptverošas valsts aizsardzības kontekstā.