Obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana nerisinās esošos krīzi veselības aprūpē, aģentūrai LETA pauda Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) raidījumā "Krustpunktā" iepriekš bija sacījis, ka tuvāko divu gadu laikā Latvijā varētu virzīties uz vispārējo veselības apdrošināšanas modeli. Taču, Aizsilnieces vērtējumā, tās vēl vairāk palielinās jau tā zemo pieejamību veselības aprūpei.
"Finanšu ministrija saka, ka sociālo nodokli nemaksājot 117 000 iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 64 gadiem. Esošie aprēķini ir galīgi nepareizi, jo tie ir 15 līdz 29 gadus veci cilvēki, kas nemaksā. Mums jau tā ir zema pieejamība veselības aprūpei, un, ja ieviesīsim veselības apdrošināšanu, būs vēl sliktāk," sacīja Aizsilniece.
Viņa uzsvēra, ka dienā nomirst 13 cilvēki, kuru nāves būtu bijušas novēršamas. Turklāt, ja Latvijai būtu bijis tāds finansējums veselības aprūpei kā Lietuvā un Igaunijā, viņi nemirtu.
Aizsilniece uzskata, ka valdībai vienkārši ir jāpārskata budžets. Šobrīd, salīdzinot ar citām valstīm Eiropas Savienībā un pasaulē, kurām ir tāds pats iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju un budžets, Latvijā jau gadiem tiek novirzīti vismazāk līdzekļu veselības aprūpei. "Tas nozīmē, ka ir jāpārskata budžets, lai saprastu, kur aiziet tā nauda", viņa sacīja.
Kā ziņots, tuvāko divu gadu laikā Latvijā varētu virzīties uz vispārējo veselības apdrošināšanas modeli, raidījumā "Krustpunktā" sacīja Ministru prezidents Kariņš.
Ministru prezidents norādīja, ka viņa mērķis ir "pārdalīt budžeta pīrāgu par labu veselības nozarei". Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, Latvijā veselības aprūpē kopumā tiek ieguldīti 8% no IKP, tomēr tikai 4% no tā ir publiskais finansējums, kamēr atlikušie - "no iedzīvotāju kabatas". Viņš atzina, ka tie, kuriem ir labs darbs, apdrošināšana, tiek pie plašāka pakalpojumu klāsta, kamēr pārējie ir spiesti gaidīt garās rindās.
Šobrīd ministrijām ir dots uzdevums līdz 26.maijam pārskatīt savus budžeta līdzekļus par labu veselības aprūpei. Kariņš norādīja, ka katru gadu ir vismaz 100 miljoni eiro, kas netiek izmantoti plānotajām programmām, taču tas tiek konstatēts tikai gada beigās.
"Tagad ir grūtāk saprast, kas [no plānotajām programmām] nepildās. Mana prognoze, ka viss nebūs tik vienkārši. Viens ministrs būs pastrādājis mazāk, cits vairāk, bet trešais varbūt vispār nebūs pārskatījis," sacīja Kariņš.
Gadījumā, ja no ministrijām nekas netiks piedāvāts, neatliks nekas cits, kā "vilkt ar pirkstu" līdzi ministriju īstenotajām programmām ar mērķi atrast pārdalāmo finansējumu un piešķirt kaut vai 10 000 eiro.