Labklājības ministrijas (LM) izstrādātajām un valdības apstiprinātajām Ģimenes valsts politikas pamatnostādnēm 2011.–2017. gadam sekos rīcības plāni, kas paredzēs konkrētus uzdevumus ģimeņu ar bērniem situācijas uzlabošanai un demogrāfijas veicināšanai Latvijā, Neatkarīgajai apliecina labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS). Tomēr ne šogad, ne arī nākamgad papildu naudas nav – viss jādara esošā budžeta ietvaros.
Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu mērķis ir veicināt ģimeņu nodibināšanu, stabilitāti, labklājību un sekmēt dzimstību. Viens no pirmajiem uzdevumiem tieši dzimstības sekmēšanai pamatnostādnēs ir nodokļu atvieglojumi par apgādībā esošām personām, taču to ieviešana būs atkarīga tikai un vienīgi no politiskās gribas budžeta veidošanas kontekstā. Tiek piedāvāts palielināt nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošu personu, paredzot to 50% no mēneša minimālās algas (90 latu). Piedāvāts veidot arī koncepciju kompleksai ģimenes mājokļa problēmu risināšanai.
LM plāno arī pasākumus vecāku nodarbinātības sekmēšanai, piemēram, lai vecāki varētu savienot darba un ģimenes dzīvi, iecerēts veidot aukļu dienestus, bērnu dienas aprūpes centrus, jaunas pirmsskolas izglītības iestādes, dienas centrus sākumskolas vecuma bērniem, nodarbinātības pasākumus vasarā un citus pasākumus.
2013. gadā un turpmākajos gados jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu skatīs valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas laikā. Pamatnostādnēs iekļauto mērķu īstenošanai LM būs jāizstrādā un līdz 1. maijam jāiesniedz valdībā rīcības plāns 2011.–2013. gadam.
Šī koncepcija, ko vakar apstiprināja valdība, nerisina ģimenes valsts pabalsta nākotni. Tā reformēšanai LM gatavo iesniegt valdībā citu koncepciju – atsevišķi par pabalstu. I. Jurševska uzsvēra, ka valdībai tiks piedāvāti seši varianti, viens no tiem – atstāt pabalstu visām ģimenēm tādā pašā apmērā, bet kā naudas avotu izmantot bezdarbnieku pabalstiem paredzētos līdzekļus. Pabalstus saņem daudz mazāk bezdarbnieku, nekā LM prognozēja.