SM "Rail Baltic" īstenošanai no "airBaltic" par 1,11 miljoniem eiro atpirks būves Rīgas lidostā
Satiksmes ministrija (SM) dzelzceļa projekta "Rail Baltica" vajadzībām no Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" par 1,11 miljoniem eiro atpirks būvju nekustamo īpašumu Rīgas lidostā, otrdien nolēma valdība.
Atbilstoši rīkojuma projektam SM atļauts pirkt "airBaltic" piederošu nekustamo īpašumu lidostā "Rīga", kuru veido kravu centra ēka un katlu māja.
Izdevumus, kas saistīti ar īpašuma pirkšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, plānots segt no līdzekļiem, kas paredzēti Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" un Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūras 2015.gada 24.novembrī noslēgtajā līgumā par līdzfinansējumu "Rail Baltica" projekta attīstībai.
Anotācijā skaidrots, ka būvju īpašums atrodas uz VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" piederoša nekustamā īpašuma sastāvā esoša zemesgabala daļas.
Pamatojoties uz 2000.gada 17.martā starp Rīgas lidostu un SIA "Baltijas kravu centrs" noslēgto zemes nomas līgumu, zemesgabals 3100 kvadrātmetru platībā tika nodots "Baltijas kravu centram" nomas lietošanā ar mērķi projektēt un būvēt kravas termināli. Nomas līguma darbības termiņš ir 25 gadi pēc kravas termināla nodošanas ekspluatācijā 2001.gada 23.janvārī, tātad nomas līguma darbības termiņš ir 2026.gada 22.janvāris.
Saistībā ar "Baltijas kravu centra" reorganizāciju ēkas 2016.gada 11.janvārī nonāca "airBaltic" īpašumā.
Atsavināšanas procesā "airBaltic" pieteica zaudējumus - jauna kravu apstrādes angāra celtniecības izmaksas - 1,931 miljona eiro apmērā, infrastruktūras izveides izmaksas - 103 612 eiro, par zemes izmantošanas maksas sadārdzinājumu - 27 434 eiro un papildu maksājumus par apbūves tiesībām - 218 455 eiro.
"airBaltic" norāda, ka zaudējumi ir radušies saistībā ar būvju īpašuma atsavināšanu, un to atlīdzības mērķis ir dot iespēju uzņēmumam iegādāties līdzvērtīgu īpašumu, lai turpinātu tos komercdarbības veidus, kas tika īstenoti būvju īpašumā, tādējādi kompensējot īpašuma zudumu un saglabājot tiesības komercdarbības izpildi nodrošināt starptautiskās lidostas "Rīga" teritorijā. "airBaltic" ir ieguvis apbūves tiesības uz citu lidostai piederošu zemesgabalu, ko bija spiests darīt saistībā ar būvju īpašuma atsavināšanu.
SM atbilstoši 2023.gada 3.februāra lēmumam ir apstiprinājusi atlīdzības apmēru, nosakot to 1,11 miljonu eiro apmērā, ko veido tirgus vērtība, un noraidīja īpašnieka prasījumu par zaudējumu kompensēšanu.
Ministrijā skaidro, ka "airBaltic" īpašuma tiesības ar nomas līgumu laika ziņā ir aprobežotas līdz 2026.gada 23.janvārim, un šim termiņam beidzoties, "airBaltic" pienākums būs izveidoto apbūvi nodot lidostai "Rīga", saņemot par to kompensāciju atbilstoši kravas termināla tirgus vērtībai, vai arī uz savu risku to nojaukt.
Ievērojot īpašuma tiesību pastāvēšanas laika aprobežojumu, īpašuma tirgus vērtības aprēķins ir veikts, izmantojot ienākumu pieeju. Par pamatu ņemta iespējamā peļņa, ko šis īpašums nesīs "airBaltic" nākotnē. Atbilstoši nomas līgumam tika noteikts četru gadu periods un aprēķināta kompensācija par apbūvi tās tirgus vērtībā. Būvju īpašuma tirgus vērtība atspoguļo patieso zaudējumu summu un nekādi papildu izdevumi saistībā ar komercdarbības turpināšanu nav atlīdzināmi.
SM no "airBaltic" saņēmusi rakstisku piekrišanu, ka tā piekrīt īpašuma tirgus vērtībai, bet nepiekrīt, ka pieteiktie zaudējumi nav iekļauti atlīdzības apmērā. Uzņēmumam ir tiesības apstrīdēt SM noteikto atlīdzības apmēru, bet, ja netiks noslēgts pirkuma līgums par īpašuma labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par īpašuma piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Jau vēstīts, ka "airBaltic" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 500,17 miljoni eiro, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā 2021.gadā, bet kompānijas zaudējumi samazinājās 2,5 reizes - līdz 54,219 miljoniem eiro.
Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Sākotnēji bija paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.