Vēsturnieks Gints Apals: Pārnest padomju rezīma vainu uz Krieviju vai pat visu krievu tautu, tā vienā daļā cilvēku ir reāla tendence

© Scanpix

Situācija Ukrainā principā neatsķiras no visām citām starptautakajām krīzēm, kādas esam redzējuši pēc Aukstā kara beigām," viesojoties radio, saka vēsturnieks Gints Apals.

Kāpēc mēs Ukrainu uztveram tik emocionāli? "Gribu atgādināt - bija karš Balkānos, cilvēku slepkavības, genocīds Srebreņicā, kur tika nogalināti 7000 cilvēki vienā naktī. Bija karš, milzīgas bēgļu straumes, genocīds Ruandā. Tā gan ir Āfrika, bet Bosnija ir Eiropā. Bija arī citas problēmas, tostarp, karš Afganistānā, bēgļu straumes, karš Irākā, Sudānā, Jemenā. Es domāju, ka no tāda cilvēcīgā viedokļa nevajadzētu būt principālai starpībai, kā cilvēks cieš Bosnijā vai Ukrainā. Bet Latvijas uztverē ir daudz izteiktākā solidaritāte tieši ar Ukrainu. Tie pārējie ciešanu stāsti mūsu cilvēkiem kaut kā īpaši neaizķeras. Kāpēc? Laikam cilvēkiem kaut kādā mērā dzīvo līdzi neatrisinātās padomju perioda traumas un problēmas, kuras cilvēki uzskata par kopīgām. Pārnest padomju rezīma vainu uz Krieviju vai pat visu krievu tautu, tā diemžēl vienā daļā cilvēku ir reāla tendence, kā saka, norēķināties par pagātni, jo tā norēķināšanās nav notikusi," uzskata G. Apals.

fff

Latvijā

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos četrām lielākajām bankām Latvijā ir izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus un pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr šajā pašā periodā krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 13 miljonus eiro. Visbiežāk krāpšanas gadījumi ir saistīti ar investīciju krāpniekiem (78% gadījumu novērsti) un telefonkrāpniekiem (51% gadījumu novērsti).

Svarīgākais