AS "Latvijas gāze" šogad sāka gāzes sadales operatora "Gaso" pārdošanas procesu, jo atbilstoši spēkā esošajam regulējumam "Gaso" nevar pārvaldīt Krievijas vai Baltkrievijas akcionāri, kādi joprojām ir "Latvijas gāzei". Par pircēju ir izraudzīts Igaunijas uzņēmums "Eesti Gaas", kurš Latvijā līdz šim ir strādājis kā gāzes tirgotājs ar zīmolu "Elenger". "Eesti Gaas" valdes priekšsēdētājs Marguss Kāsiks intervijā aģentūrai LETA saka, ka nepieciešamās atļaujas "Gaso" iegādei cer saņemt jau vasarā.
Vai jūs plānojat investīcijas "Gaso"? Vai nepieciešamība pēc tā parādījās uzņēmuma izpētes procesā?
"Gaso" gāzes tīkla infrastruktūrā ir ieguldījis līdzekļus nepārtraukti. Tīkls ir vairākus tūkstošus kilometru liels, un tas visu laiku ir jāuztur un jāuzlabo. Protams, ka mēs šo procesu turpināsim. Līdz šim mēs neesam redzējuši neko, kas liecinātu, ka gāzes sadales tīkls būtu sliktā stāvoklī.
Ja tomēr papildu investīcijas veiksiet, kā tas ietekmēs "Gaso" tarifus?
"Gaso" tarifi pašlaik ir augstāki nekā Igaunijas gāzes sadales sistēmas tarifi. Mūsu mērķis ir vadīt "Gaso", cik efektīvi vien iespējams, un arī mainīt tarifus, cik maz vien iespējams. Mūsdienās ir dažādi veidi, kā nodrošināt ēku apkuri, un ar visiem šiem veidiem mums ir jāspēj konkurēt. Ja tarifi ir pārāk augsti, tad gāze vienkārši vairs nav konkurētspējīga. Mēs jau pērn redzējām milzīgu gāzes cenu lēcienu, un tas lika daudziem klientiem pāriet uz citiem resursiem. Tagad, kad gāzes cenas ir kritušās, daļa no šiem klientiem ir atgriezusies, bet jebkurā gadījumā ir jādomā par konkurētspēju, un sadales tarifi ir nozīmīga konkurētspējas daļa.
Kādēļ Latvijā tarifi ir augstāki nekā Igaunijā?
Viens no iemesliem ir, ka pakalpojumu apjoms atšķiras. Igaunijā gāzes piegādes uzņēmuma darbs parasti beidzas pie ēkas ārdurvīm, Latvijā ir ierasts, ka sadales operators atbild par tīklu līdz pat katram dzīvoklim. Tas nozīmē, ka lielākā apjomā ir jāveic tīkla uzraudzība un remontdarbi, un šī darba daļa ir ar salīdzinoši lielām izmaksām.
Vienlaikus ir redzams, ka gāzes patēriņš pēdējā gada laikā krītas. Kā tas var ietekmēt tarifus, jo ar mazāku pārvadītās gāzes apjomu ir jāturpina uzturēt tāds pats sadales tīkls?
Protams, ka matemātika ir ļoti vienkārša, proti, ja pārvadītās gāzes apjoms krītas, piemēram, uz pusi, tad atbilstoši tam ir jāceļ tarifi, lai varētu uzturēt to pašu tīklu un saglabāt tādus pašus ienākumus, jo, kā jau jūs teicāt, tīkls nemainās tādēļ, ka tiek pirkts mazāk gāzes. Tā ir problēma, par kuru būs jādomā. Vienlaikus es ceru, ka daļa no tā gāzes apjoma, kas tika zaudēts, atgriezīsies. Tāpat tas būs daudz lielāks spiediens strādāt vēl efektīvāk, lai tarifus nevajadzētu celt proporcionāli gāzes apjoma kritumam.
