Latvijas spēļu biznesa asociācija (LSBA) uzskata, ka Saeimas Budžeta un finanšu komisijā rosinātais priekšlikums dubultot nodokli azartspēlēm ne vien nenesīs pozitīvu fiskālo efektu, bet tā vietā būtiski palielinās nelegālo azartspēļu apjomu.
"Ir jābeidz dzīvot utopiskos pieņēmumos, ka dubultojot nodokļus, automātiski palielināsies arī nodokļu ieņēmumi. Šī brīža ekonomiskajā situācijā tam nav loģiska pamatojuma, īpaši pie nosacījuma, ja nodokļu ieņēmumi no azartspēļu nozares samazinās," norāda LSBA padomnieks Arnis Marcinkēvičs un turpina, "ja priekšlikums dubultot nodokli tiks virzīts tālākai izskatīšanai, spēļu asociācija vērsīsies pie starptautiskajiem aizdevējiem - gan Eiropas Komisijas, gan Starptautiskā Valūtas fonda, lai informētu par atbildīgo iestāžu nevēlēšanos risināt problēmas pēc būtības, tā vietā kārtējo reizi zīmējot budžeta ieņēmumus uz papīra."
Paužot bažas par nelegālo azartspēļu attīstību Latvijā, LSBA atgādina, ka jau pagājušā gada nogalē Valsts policijas darbinieki kopā ar Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju Rīgā kādas mājas pagrabā atklāja nelegālu kazino, kas iespējams darbojies pat nepilnu gadu, tādejādi valstij nodarot vairāku simtu tūkstošu latu zaudējumus. "Valsts dara visu iespējamo, lai radītu labvēlīgus apstākļus nelegālo azartspēļu uzplaukumam," norāda A. Marcinkēvičs.
LSBA vairākkārtīgi ir vērsusi uzmanību par nepieciešamību sakārtot tiesisko regulējumu azartspēļu organizēšanai internetā. Asociācija uzskata, ka sakārtojot šo jomu, valsts iegūtu papildu ieņēmumus vairāku miljonu latu apmērā.
LSBA vienlaikus norāda, ka nodokļa paaugstināšana, iepriekš par to nebrīdinot nozares uzņēmumus, ir tiesiskās paļāvības principa pārkāpums. Nozares uzņēmumi ir veikuši būtiskas investīcijas, iegādājoties licences darbam spēļu biznesā, kā arī plānojuši naudas plūsmu un nodokļu maksājumu apjomus. "Strauja nodokļu celšana var radīt risku, ka daudzi uzņēmumi lems par uzņēmējdarbības izbeigšanu, kā rezultātā tiks papildinātas jau tā lielās bezdarbnieku rindas vai no Latvijas aizceļojošo cilvēku skaits," atzīst A. Marcinkēvičs, skaidrojot nozares attīstības perspektīvas, ja tiks pacelts nodokļu slogs spēļu biznesam.
Salīdzinot ar 2009. gadu, ieņēmumi valsts budžetā no izložu un azartspēļu nodevas un nodokļa pērn ir samazinājušies par 23,6%, savukārt azartspēļu nodoklis pašvaldību budžetos samazinājās par 25,8%. Nozarē 2010. gadā bija nodarbināti 3512 cilvēki.