Ar laikmetīgās dejas etīdēm atzīmēs Rundāles pils pamatakmens ielikšanas gadadienu

© F64

Atzīmējot Rundāles pils pamatakmens ielikšanas gadadienu, trešdien, 24.maijā no plkst.17 līdz 18 Rundāles pils muzejā varēs vērot laikmetīgās dejas etīdes, aģentūru LETA informēja muzeja pārstāve Andra Jakoviča.

Pasākumā "atdzīvosies" lauku sievas un vīri no gleznojumiem uz Rundāles pils krāšņu podiņiem. Tēlos iejutīsies Latvijas Kultūras akadēmijas laikmetīgās dejas mākslas studenti horeogrāfes Olgas Žitluhinas vadībā.

Dejotāji uzstāsies četrās pils telpās - "Itāļu salonā", hercoga ģērbistabā un guļamistabā, kā arī "Valdnieku salonā". Tajās visās apskatāmas Rundāles pils oriģinālās podiņu krāsnis, taču īpašas uzmanības vērtas ir krāsnis hercoga guļamistabā - tās ir vienīgās pilī, kas kopš uzmūrēšanas 1740.gadā nav pārmūrētas un saglabājušās ar nenozīmīgiem bojājumiem.

Svinību centrālais notikums šogad būs Laumas Lancmanes un Valdas Vilītes grāmatas "Rundāles pils krāsnis" atvēršana. Šajā bagātīgi ilustrētajā izdevumā apskatīta Rundāles pils krāšņu izgatavošanas, saglabāšanas un restaurācijas vēsture, minēti meistari, krāšņu tipi un sižeti, kas izmantoti podiņu apgleznojumā. Izdevumā raksturoti visi pils vēsturiskās apkures sistēmas elementi - arī kamīni, pavardi, dūmvadi un skursteņi. Grāmatā iekļautas arī to pils krāšņu, kuras nav saglabājušās līdz mūsdienām, apraksti un fotogrāfijas.

Grāmata ir bilingvāla - teksts lasāms latviešu un angļu valodā. Krāsainos fotoattēlos iespējams tuvplānā izpētīt detaļas, kas parasti pils apmeklētājiem paliek nepamanītas. Sarīkojumā 24.maijā muzejā grāmatu varēs iegādāties par īpašu cenu.

Rundāles pils krāsnis uzskatāmas par lielāko 18.gadsimta otrā ceturkšņa krāšņu ansambli Latvijā, pauda Jakovica. Tas tapis pils celtniecības pirmajā posmā no 1737. līdz 1740.gadam.

Latvijā

Iespējamais Krievijas specdienesta darbinieks Aleksejs Stovbuns, kurš Latvijā tika pieķerts vienā no Valsts drošības dienesta izmeklēšanām, bijis aktīvi iesaistīts kontaktos ar Itālijas labējā spārna politiķiem, atsaucoties uz ukraiņu politologa veiktu pētījumu, vēsta LTV raidījums “de facto”. Par pierādījumiem kalpo gan fotogrāfijas, gan Stovbuna ziņojumi. Viens no publicētajiem dokumentiem attiecas arī uz Latviju, kur Stovbuns, kurš parakstās kā “Erudīts”, atstāsta sarunu ar informācijas avotu Latvijā vārdā “Finansists”.

Svarīgākais