Ušakova privātās korespondences publiskošanas krimināllietā jaunumi

Jau vēstīts, ka spēkā stājies spriedums, ar kuru Jākobsons attaisnots krimināllietā par Ušakova elektroniskā pasta vēstuļu publiskošanu.

Kuzmane uzsver, ka savulaik, atceļot apelācijas instances tiesas iepriekšējo spriedumu šajā krimināllietā, Augstākā tiesa (AT) bija nepārprotami norādījusi, ka politiski nozīmīgai personai ir jābūt tolerantākai attieksmei pret iejaukšanos tās privātās dzīves sfērā, kurā ietilpst arī korespondence.

Motivējot krimināllietā attaisnojošo spriedumu tiesas kolēģija norādīja, ka līdzsvarojot privātās dzīves un korespondences neaizskaramības intereses, kuru aizsardzībai ir pieņemta Krimināllikuma 144.panta pirmās daļas norma, par kuras pārkāpumu tika apsūdzēts žurnālists, un tiesības uz vārda brīvību, uz kuru īstenošanu viņš atsaucas, tiesa secināja, ka ir konstatējami Krimināllikuma 33.panta pirmajā daļā minētie apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību, jo apsūdzētais publiskoja tikai to informāciju, kas bija sabiedrības interesēs un norādīja uz cietušā kā valsts amatpersonas iespējamām nelikumīgām darbībām. Personiska vai privāta satura informācija netika publiskota.

Tādējādi tika nodrošināts samērīgums starp personas tiesībām uz privātās dzīves jeb korespondences neaizskaramību un žurnālistu tiesībām uz vārda brīvību.

Tāpat šajā saistībā tiesa ņēma vērā arī žurnālista liecināto, ka viņš kā žurnālists rūpīgi izvērtēja, kuru informāciju no sarakstes publiskot un publiskoja tikai tādu informāciju, kas var liecināt par politiķa un augstas amatpersonas, iespējams, prettiesisku rīcību, un šī informācija tika publiskota sabiedrības interesēs.

Konkrētajā lietā tiesas kolēģija ņēma vērā to, ka žurnālistam piešķirta īpaša loma sabiedrības informēšanā nolūkā veicināt demokrātiju, bet cietušais ir sabiedrībā zināms politiķis un augsta valsts amatpersona, kurai jābūt augstākai tolerancei pret iejaukšanos tās privātās dzīves sfērā, kurā ietilpst arī korespondence.

Jau ziņots, ka Jākobsonam apsūdzība tika uzrādīta pēc Krimināllikuma 144.panta 1.daļas - par korespondences, pa telekomunikāciju tīkliem pārraidāmās informācijas un citas informācijas noslēpuma pārkāpšanu. Par šādu noziegumu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz trim gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 50 minimālajām mēnešalgām. Apsūdzētais Jākobsons savu vainu neatzina.

Izmeklējot kriminālprocesu par Ušakova elektroniskā pasta uzlaušanu, Valsts policija 2011.gada decembrī veica kratīšanu portāla "kompromat.lv" pārstāvja Jākobsona dzīvesvietā Rīgā. Kratīšanas laikā tika izņemti vairāki datu nesēji un divi datori. Policisti Jākobsonu uz 48 stundām aizturēja.

Kriminālprocesu policija sāka 2011.gada 23.novembrī pēc Ušakova iesnieguma saņemšanas.

Portālā "kompromat.lv" tika publicētas Ušakova 2008.gada e-pasta vēstules, kas tika sūtītas toreizējam Krievijas vēstniecības padomniekam Aleksandram Hapilovam. Ušakovs tobrīd bija 9.Saeimas deputāts, savukārt Hapilovs strādāja par Krievijas vēstniecības padomnieku, taču 2009.gadā viņš pameta darbu Latvijā.

Jākobsons iepriekš apgalvoja, ka, publicējot daļu Ušakova sarakstes, viņš darījis sabiedrībai zināmus būtiskus faktus un tas ir viņa kā žurnālista pienākums.

Vairākus mēnešus pēc Jākobsona aizturēšanas divi nezināmi uzbrucēji 2012.gada 29.martā viņam savainoja seju Rīgā, Čaka ielas 47.nama kāpņutelpā.