Rīgas apgabaltiesa, attaisnojot portāla "kompromat.lv" pārstāvi Leonīdu Jākobsonu lietā par Eiropas Parlamenta deputāta Nila Ušakova (S) elektroniskā pasta vēstuļu publiskošanu, ņēmusi vērā to, ka Jākobsons ir žurnālists, kuram piešķirta īpaša loma sabiedrības informēšanā nolūkā veicināt demokrātiju.
Maijā spēkā stājies Rīgas apgabaltiesas spriedums, ar kuru Jākobsons attaisnots krimināllietā par Eiropas Parlamenta deputāta Nila Ušakova (S) elektroniskā pasta vēstuļu publiskošanu.
Prokuratūrā aģentūrai LETA norādīja, ka ikviena tiesības uz korespondences neaizskaramību ir tieši nostiprinātas Satversmes 96.pantā, tomēr jāņem vērā, ka šī tiesība pati par sevi nav absolūta.
Atbilstoši Satversmes 116.pantam korespondences neaizskaramību var ierobežot, ja tas ir paredzēts likumā un tam ir leģitīms mērķis. Satversmes 96.panta interpretācija ir saskanīga ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas sniegto Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas interpretāciju.
Arī Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija aizsargā korespondences neaizskaramību, vienlaikus paredzot, ka šīs tiesības var ierobežot, ja tas ir paredzēts likumā, tam ir viens no konvencijā minētajiem leģitīmajiem mērķiem, cita starpā, citu cilvēku tiesību aizsardzība, un tas ir nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā.
Rīgas apgabaltiesa atzinusi, ka visas nepieciešamās un obligātās Krimināllikuma 144.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma - personas korespondences noslēpuma tīšas pārkāpšanas - sastāva pazīmes konkrētās personas darbībās ir pierādītas.
Vienlaikus tiesa, ievērojot Augstākās tiesas lēmumā norādīto, vērtēja Eiropas Cilvēktiesību tiesas jaunākās atziņas, tai skaitā tādas, kas pieņemtas pēc apsūdzības uzrādīšanas un lietas nodošanas tiesai.
Krimināllikums noteic, ka par noziedzīgu nav atzīstams nodarījums (darbība vai bezdarbība), kam ir attiecīgajā likumā paredzēta nodarījuma sastāva pazīmes, bet kas izdarīts apstākļos, kuri izslēdz kriminālatbildību.
Kā nosaka Krimināllikums, kriminālatbildība neiestājas par kaitējumu, kas nodarīts ar profesionālu darbību, kurai ir noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, ja šī darbība izdarīta, lai sasniegtu sociāli derīgu mērķi, kuru nebija iespējams sasniegt citādā veidā.
Ar šo darbību saistītais profesionālais risks uzskatāms par attaisnojamu, ja persona, kas pieļāvusi risku, ir darījusi visu, lai novērstu kaitējumu tiesiski aizsargātām interesēm.
Līdzsvarojot privātās dzīves un korespondences neaizskaramības intereses, kuru aizsardzībai ir pieņemta Krimināllikuma 144.panta pirmās daļas norma, par kuras pārkāpumu apsūdzēts Jākobsons, un tiesības uz vārda brīvību, uz kuru īstenošanu viņš atsaucas, tiesa atzinusi, ka ir konstatējami Krimināllikumā minētie apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību.
Konkrētajā lietā tiesas kolēģija ņēma vērā to, ka Jākobsons ir žurnālists, kuram piešķirta īpaša loma sabiedrības informēšanā nolūkā veicināt demokrātiju, bet cietušais ir sabiedrībā zināms politiķis un augsta valsts amatpersona, kurai jābūt augstākai tolerancei pret iejaukšanos tās privātās dzīves sfērā, kurā ietilpst arī korespondence.
Jau ziņots, ka Jākobsonam apsūdzība tika uzrādīta pēc Krimināllikuma 144.panta 1.daļas - par korespondences, pa telekomunikāciju tīkliem pārraidāmās informācijas un citas informācijas noslēpuma pārkāpšanu. Par šādu noziegumu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz trim gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 50 minimālajām mēnešalgām. Apsūdzētais Jākobsons savu vainu neatzina.
Izmeklējot kriminālprocesu par Ušakova elektroniskā pasta uzlaušanu, Valsts policija 2011.gada decembrī veica kratīšanu portāla "kompromat.lv" pārstāvja Jākobsona dzīvesvietā Rīgā. Kratīšanas laikā tika izņemti vairāki datu nesēji un divi datori. Policisti Jākobsonu uz 48 stundām aizturēja.
Kriminālprocesu policija sāka 2011.gada 23.novembrī pēc Ušakova iesnieguma saņemšanas.
Portālā "kompromat.lv" tika publicētas Ušakova 2008.gada e-pasta vēstules, kas tika sūtītas toreizējam Krievijas vēstniecības padomniekam Aleksandram Hapilovam. Ušakovs tobrīd bija 9.Saeimas deputāts, savukārt Hapilovs strādāja par Krievijas vēstniecības padomnieku, taču 2009.gadā viņš pameta darbu Latvijā.
Jākobsons iepriekš apgalvoja, ka, publicējot daļu Ušakova sarakstes, viņš darījis sabiedrībai zināmus būtiskus faktus un tas ir viņa kā žurnālista pienākums.
Vairākus mēnešus pēc Jākobsona aizturēšanas divi nezināmi uzbrucēji 2012.gada 29.martā viņam savainoja seju Rīgā, Čaka ielas 47.nama kāpņutelpā.