Nīderlandē 16 līdz 18 gadus veci jaunieši bez vecāku piekrišanas varot legāli veikt eitanāziju

© pixabay.com

Kristīgo mediķu biedrība jaunnedēļ, 27.maijā, plkst.10 rīkos konferenci "Garīgā līdzgaitniecība, paliatīvā aprūpe, nāves un eitanāzijas biotēka", aģentūrai LETA pavēstīja biedrības valdes priekšsēdētāja, ginekoloģe Aiga Rotberga.

Viņa skaidroja, ka jautājumi par eitanāzijas kā piedāvātās atvieglotās šķiršanās no dzīves ētiskajiem un juridiskajiem aspektiem īpaši aktuāli kļuvuši pēdējās divās desmitgadēs, kad aizsākās tās legalizācija vairākās pasaules valstīs. Kopš 2001.gada tā ir legalizēta Nīderlandē, Beļģijā, Luksemburgā, Kanādā, Austrālijā un 2021.gadā - Spānijā. Šobrīd par to diskusijas norisinās Portugālē un Itālijā. Rotberga norādīja, ka visās šajās valstīs eitanāzijas legalizācija aizsākās vispirms ar termināli smagajiem (neārstējamajiem) pacientiem, lai atvieglotu viņu aiziešanu, jo nav bijis iespējams atvieglot viņu ciešanas.

Viņa minēja, ka šobrīd gan Beļģijā, gan Nīderlandē ir iespējama bērnu eitanāzija, un tā esot legāla ne tikai pie termināli smagajiem pacientiem, bet nu jau arī pie smagām depresijām. Tāpat Nīderlandē 16 līdz 18 gadus veci jaunieši bez vecāku piekrišanas un viņu informēšanas varot pilnīgi legāli veikt eitanāziju. Rotberga uzsvēra, ka tas ir ļoti bīstams pagrieziens, jo, "ja atļausim pirmo, tad tas noteikti paplašināsies arī tālāk".

Viens no jautājumiem, ko aplūkos konferencē - vai mēs drīkstam mākslīgi radīt apstākļus un ļaut cilvēkam nomirt, vai tādā veidā nepārkāpjam Dieva nolikto laiku cilvēkam, jo Dievs ir arī dzīvību viņam sākotnēji iedevis. Ārste piekrīt, ka cilvēka nāves brīdis ir viens no izšķirošajiem brīžiem viņa mūžā, viņa uzsver, ka tic, ka "miršana, tāpat kā dzimšana ir Dieva rokās".

Vēl konferencē tiks runāts par kapelāna lomu ārstniecības iestādē, paliatīvās aprūpes izaicinājumiem un par nāvi kā juridisku lēmumu.

Viena no galvenajām konferences lektorēm būs Vašingtonas ētikas akadēmijas vadītāja Šārona Kvika, kas strādājusi kā bērnu anesteziologs, reanimatologs, un pērn viņa ir aizstāvējusi maģistra grādu tieši jautājumos par eitanāzijas bioētiku.

Šī būs Kristīgo mediķu biedrības pirmā rīkotā konference, kas iezīmē arī biedrības darbības pamatmērķus un izvirzītās vērtības. Rotberga informēja, ka biedrība dibināta 2023.gada aprīlī un tā apvieno ārstniecības personas, kas strādā veselības aprūpē, kam ir tieša saskarsme ar pacientiem, bet kuru pārliecība un reliģiskā piederība ir kādai no kristīgajām konfesijām.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais