Slīkušo statistiku varētu samazināt, turpinot sabiedrības informēšanu, izglītošanu un visā valstī ieviešot vienotu regulējumu par uzvedību peldvietās, aģentūrai LETA atzina aptaujātie eksperti.
Šodien Veselības inspekcijā norisinājās Latvijas Peldēšanas federācijas (LPF) un biedrības "Peldēt droši" rīkotā diskusija "Vai līdz 2025.gadam uz pusi samazināsies noslīkšanas un traumu uz ūdens gadījumu skaits Latvijā?".
Biedrības "Peldēt droši" dibinātāja un vadītāja Zane Gemze norādīja, ka laba peldētprasme piemīt tikai 7% iedzīvotāju, tikmēr 73% iedzīvotāju nejūtas droši ūdenī, un šie ir satraucoši rādītāji, jo Latvija saistībā ar slīkšanu ir pirmajā vietā Eiropā.
Alkohola klātbūtne ir viens no pamatiemesliem slīkšanas negadījumiem. Biedrības uzstādījums ir tāds, ka slīkušo statistikas samazināšana par 50% ir pilnīgi reāla, taču tas nevar notikt gada laikā, jo vajadzīga mērķtiecīga un koordinēta sadarbība starp iesaistītajām pusēm.
Nevalstiskais sektors aicinātu valdību un institūciju pārstāvjus aktualizēt un koordinēt savas darbības. "Patlaban katrs kaut ko dara un dara daudz, taču tas nedod rezultātu, tāpēc ir jāmaina rīcība," norādīja Gemze.
"Sabiedrības domu maiņa nav ātrs risinājums, taču ar informatīvajām kampaņām sabiedrības izpratne ir augusi, un tas jāturpina. Plašāks baseinu tīkls ir ideālais stāsts, jo peldētprasme ir galvenā prevencijas metode, taču var rīkot arī apmācības pie atklātām ūdenstilpnēm," uzsvēra Gemze.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Jānis Grīnbergs norādīja, ka patlaban nav valstī vienotas statistikas par gadījumiem, kur nāves iemesls ir noslīkšana. Viņaprāt, šāda statistika varētu palīdzēt uzlabot situāciju, jo iestādes pilnvērtīgāk saprastu kopainu. VUGD glābēji saņem izsaukumu par cilvēku ūdenī, un to vai nu atrod mirušu, vai izglābj, taču nāves iemeslu noskaidrošana nav VUGD kompetencē.
Šogad VUGD no ūdenstilpnēm izvilcis 46 cilvēkus un izglābis desmit cilvēkus. Pagājušajā nedēļā atrasti četri mirušie.
Gadiem ejot, tendence ir situācijai mazliet uzlaboties, bet krasu uzlabojumu nav, tāpēc nepieciešama sabiedrības izglītošana vai pašizglītošanās, informēšana par drošības pasākumiem uz ūdens.
Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Jānis Skrims norādīja, ka saskaņā ar likumu pašvaldība var ierobežot kādā konkrētā laika periodā atrašanos uz ledus, tomēr šajā ziņā ir tikai dažas pašvaldības, kas to regulē, tāpēc būtu aicinājums citas pašvaldības regulējumu izmantot. Tas mazinātu noslīkšanas gadījumus, atrodoties uz ledus nesezonas laikā.
Runājot par peldsezonu, Skrims norādīja, ka pašvaldībām ir iespēja izveidot savus saistošos noteikumus, kuros regulēts, kas nav atļauts, atrodoties peldvietā. Rīgā tas ir noteikts Rīgas domes saistošajos noteikumos.
"Būtu svarīgi, lai šis regulējums būtu vienots un darbotos visā valstīt. Te jārunā par viena veida normatīvo aktu, kurš regulē peldvietu noteikumus. Tad cilvēkiem būtu skaidrs, ko nedrīkst darīt peldvietās. Tas būtu saprotams, un policisti varētu šo normu kontrolēt," norādīja Skrims.