Kariņš: Rinkēviča kļūšana par prezidentu JV nenesīs nekādu labumu

© Romāns Kokšarovs/f64

Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) kļūšana par prezidentu "Jaunajai vienotībai" (JV) nenesīs nekādu labumu, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā"sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Šobrīd Rinkēvičam ir 26 balsis, proti, visas JV Saeimas deputātu balsis. Kariņa vērtējumā, iespējams, ārlietu ministrs ir vissagatavotākais no visiem prezidenta amata kandidātiem. Tomēr, Rinkēvičam kļūstot par prezidentu, nebūtu neviena, kas varētu aizvietot viņu uzreiz. Turklāt viņa kļūšana pa prezidentu būšot zaudējums JV praktiskā ziņā, jo Rinkēvičs esot viens no partijas populārākajiem politiķiem.

"Viņš distancēsies un aizies prom. Tomēr es esmu gatavs kā partijas vadītājs piedāvāt viņu šim amatam, kas nesīs labumu valstij. Tomēr tam nākamajam "Rinkēvičam" būs iespēja izaugt," sacīja Kariņš.

Viņš uzsvēra, ka brīdis kad esošais Valsts prezidents Egils Levits paziņoja, ka nekandidēs vēlēšanās, esot izmainījis visu lauku.

"Šobrīd ir situācija, kad neviens spēks, cik es zinu, nav ne valdē, ne domē pieņēmis lēmumu neatbalstīt Rinkēviču. Es domāju, ka esam nedaudz citā situācijā, kur daudz kas var notikt. Es pat saredzu, ka citi spēki varētu būt savtīgi ieinteresēti viņu atbalstīt, lai novāktu viņu kā vienu no mūsu "lokomotīvēm"," uzskata Kariņš.

Vaicāts, vai prezidenta ievēlēšana raisīs kādas plašākas pārmaiņas valdībā, Kariņš atbildēja izvairīgi, norādot, ka nezina, kurš būs prezidents, taču zina, kuru gribētu redzēt kā tādu. Viņš neizslēdz, ka, iespējams, tas varētu izraisīt jebkādas korekcijas valdībā. Tomēr viņš uzsvēra, ka ir ieinteresēts zināmā politikas rezultātā - izglītības un veselības sistēmu reformā, kā arī kapitāltirgus attīstībā.

Savukārt, ja gadījumā neviens no esošajiem prezidenta amata kandidātiem netiks ievēlēts, tad nāksies "apsēsties pie galda, saliet kafiju un atvērt sarunas".

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais