Pēc Ādažu novada nonākšanas maksātnespējas situācijā pašvaldībā turpinās radikālas pārmaiņas naudas apsaimniekošanas jautājumos: tiek taupīti līdzekļi, darbinieku algas atgriezušās saprātīgos apmēros. Ļoti ticams, ka gaidāmas arī izmaiņas vadības rindās.
Neatkarīgā jau rakstīja, laikā, kad valstī notika vispārēja jostas savilkšana, Ādažos saimniekošana turpinājās trekno gadu stilā – ar uzpūstu administratīvo aparātu, pārmērīgām algām. Kredīti ņemti un lietoti iepriekš nepieteiktiem mērķiem. Nodokļu maksājumi netika veikti laikus. Tādējādi visnotaļ bagātā pašvaldība iedzīvojās 1,254 miljonu latu lielās parādu nepatikšanās. Turklāt nule publiski kļuvis zināms, ka būtiskas problēmas saistītas ar domes lēmumu izmantot pirmpirkuma tiesības uz kultūrizglītības centra Gaujas centrs ēku. Pašvaldība to sataisījusies pirkt, kaut gan finansiāla seguma tādam darījumam nav. Bet cena ir iespaidīga. Pamatsumma 9,34 miljoni eiro, procenti vēl lielāki – 12,82 miljoni eiro. Tieši šo lietu nolēmusi pētīt Ģenerālprokuratūra – ir sākts kriminālprocess.
Ādažu finansēm nonākot tik lielā strupceļā, vienīgā iespējamā izeja, lai neciestu iedzīvotāji, saskatīta finanšu stabilizācijas programmā, kas faktiski nozīmē draudzīgāku valsts aizdevumu daudzo kredītu un parādu izdevīgākai pārfinansēšanai un strauju izdevumu samazināšanu. Galvenā amatpersona domē šobrīd ir Finanšu ministrijas ieceltā stabilizācijas uzraudze Inta Komisare. Turpretim mērs Normunds Breidaks savu šobrīd formālo pašvaldības vadītāja amatu var zaudēt. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) pieprasījis trīs dienu laikā sniegt paskaidrojumus par pašvaldībā pieļautajiem pārkāpumiem un zīmīgi atgādinājis, ka "ministram saskaņā ar likuma Par pašvaldībām 93. pantu ir tiesības pašvaldības domes priekšsēdētāju atstādināt no pienākumu pildīšanas". Jāatgādina, ka pērn R. Vējonis aicināja N. Breidaku brīvprātīgi atkāpties no amata, taču mērs ministru nepaklausīja.
Jautājums par N. Breidaka palikšanu vai nepalikšanu amatā iedzīvotājiem gan ir otršķirīgs. Viņiem svarīgi, lai tiktu slaucītas ielas, maksātas algas un darīts viss pārējais, kas pienākas pašvaldībai. Arī I. Komisare atzīst: "Es kā uzraudze šobrīd vēlos visu uzmanību pievērst tam, kā dzīvosim uz priekšu." Pirmo valsts aizdevuma porciju 681 tūkstoša latu apmērā Ādaži saņēma jau decembrī, tas ļāvis pārfinansēt uz pieciem gadiem problemātiskos parādus. Tagad jāsaskaņo ar Finanšu ministriju otrs naudas pārvedums – virs 400 tūkstošiem latu.
I. Komisare nenoliedz, ka domnieki un darbinieki šobrīd ir zināmā panikā, jo viņu sarūpētās problēmas guvušas tik plašu skanējumu un smagas sekas. Tomēr šo pagātnes notikumu izvērtēšanu izdodas nodalīt no ikdienas darba. Finanšu uzraudze uzskata, ka sadarbība notiekot konstruktīvā līmenī. Tikmēr domes vadība acīmredzot ir citās domās. Janvāra beigās sasauktajā preses konferencē tā žēlojās, ka netiek pienācīgi uzklausīta.