Valainis: ZZS nesaista kopā Valsts prezidenta vēlēšanas un situāciju valdībā

© Romāns Kokšarovs/f64

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) Valsts prezidenta vēlēšanas un situāciju valdībā neuzskata par saistītiem jautājumiem, šodien žurnālistiem norādīja opozīcijā esošās ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Viktors Valainis.

Neraugoties uz dažādām spekulācijām, "mēs šos jautājumus nesaistām", sacīja Valainis, atbildot uz jautājumu, vai Valsts prezidenta vēlēšanas varētu ietekmēt pašreizējās valdības aprises.

Valainis uzsvēra, ka ZZS notiekošajās diskusijās "stingri pieturas" pie sarunas par Valsts prezidentu.

Reizē tiek runāts arī par tālāko sadarbību. Šodienas sarunā ar "Apvienotā saraksta" (AS) līderiem - Valsts prezidenta amata kandidātu Uldi Pīlēnu, frakcijas priekšsēdētāju Edgaru Tavaru un Saeimas priekšsēdētāju Edvardu Smiltēnu - iezīmējies, ka AS ir gatavs kādos jautājumos sadarboties ar ZZS neatkarīgi no Valsts prezidenta vēlēšanu iznākuma, atzīmēja ZZS frakcijas vadītājs.

Kā ziņots, Pīlēns šodien sarunā ar ZZS frakciju "detalizēti izrunājis" savas prioritātes - drošību, ekonomikas un reģionālo attīstību, šodien pēc abu pušu tikšanās žurnālistiem pavēstīja Valsts prezidenta amata kandidāts.

Pēc viņa vārdiem, sarunā iezīmējusies vienāda pozīcija, ka ar valsts kritiskās infrastruktūras uzņēmumu, tādu kā AS "Augstspriegumu tīkls" un AS "Sadales tīkls", daļām nebūtu jāveic darījumi biržā. Tāpat pārrunāts jautājums par augstskolu darbību, kā arī citu nozaru jautājumi, atzīmēja politiķis.

ZZS frakcijas vadītājs Valainis pēc sarunas izteicās, ka AS ir izdevies izvirzīt ļoti cienījamu Valsts prezidenta amata kandidātu, kurš atstājis "ļoti pozitīvu iespaidu". Lielā daļā jautājumu drošības, tautsaimniecības un reģionālās attīstības jomās ZZS un Pīlēna skatījumi sakrīt, atzīmēja ZZS politiķis.

Valainis norādīja, ka ZZS vēl plānotas tikšanās ar abiem pārējiem Valsts prezidenta amata kandidātiem un lēmumu, kā rīkoties vēlēšanās, plānots pieņemt balsošanas dienā, kas ir maija pēdējā diena.

LETA ziņoja, ka maija pēdējā dienā gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām ir izvirzīti trīs kandidāti - koalīcijā ietilpstošā AS dibinātājs, uzņēmējs Pīlēns, premjera partijas JV biedrs, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un opozīcijas partijas "Progresīvie" izraudzītā publiskās pārvaldības eksperte Elīna Pinto. Trešais koalīcijas partneris - Nacionālā apvienība - bija plānojis Valsts prezidenta amatam virzīt pašreizējo prezidentu Egilu Levitu, bet Levits no kandidēšanas atteicās, redzot, ka viņa ievēlēšanai koalīcijas balsu nepietiks.

Koalīcijas politiķi pašlaik neredz iespēju vienoties par vienu kandidātu uz Valsts prezidenta vēlēšanu pirmo kārtu.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais