Problemātikā ar problemātiskiem bērniem saskata pašvaldību vainu

Pašvaldības sniedz nepietiekamu atbalstu darbā ar problemātiskiem bērniem, šāda kārtības sargu un ministriju ierēdņu kritika šodien izskanēja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē.

Sēdes dalībnieki vērtēja situāciju, kāda izveidojusies pēc zēna piekaušanas Imantā un tam sekojušajiem notikumiem. Komisijas politiķus interesēja, kāda šobrīd ir situācija darbā ar bērniem un jauniešiem, kuriem ir uzvedības traucējumi, kā arī kādi ir iespējamie risinājumi, lai uzlabotu situāciju.

Pēc Rīgas pašvaldības policijas pārstāvja Egila Vidrika vārdiem, notikušais Imantā parādījis, ka arvien aktuālāka kļūst jauniešu pulcēšanās grupās. Pēdējās trīs dienās esot bijuši vēl trīs līdzīgi gadījumi, kad jauniešu grupas mēģinājušas izdarīt likumpārkāpumus. Piemēram, vienā no tiem pieci vai seši jaunieši esot transportā apsprieduši, ka dosies piekaut kādu bērnu, ko dzirdējuši pārējie pasažieri. Rezultātā pašvaldības policija bija identificējusi potenciālo upuri un varmākas, noskaidrojuši izglītības iestādi, brīdinājuši direktori, sociālos pedagogus, psihologus, vecākus, lai novērstu iespējamo vardarbību.

"Par katru šādu gadījumu mēs informējam sociālo dienestu. Jāsāk strādāt ar bērniem un vecākiem. Rīgā gan ir plašākas iespējas nekā citur. Mums ir viens psihologs, kas var veikt pārrunas, kā arī varam nosūtīt pie atkarību speciālista," sacīja Vidriks.

Rīgas pašvaldības policijas Bērnu likumpārkāpumu profilakses nodaļas galvenais speciālists Artjoms Kalacs informēja, ka viņiem ir pieejama psiholoģe, kura vidēji gadā veic 400 konsultācijas. Lielākā daļa no tām ir saistītas ar audzinoša rakstura piespiedu līdzekļiem, proti, kad tiek uzdots apmeklēt psihologu, ja bērns ir izdarījis pārkāpumu. Tāpat mēdz būt individuālas pārrunas ar psiholoģi gadījumos, kad tiek izskatīts kāds sarežģīts gadījums.

Pašvaldības policija īsteno arī sociālā korekcijas programmu, un pērn ir saņemtas 564 lietas par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu. Kalacs norādīja, ka no tām 171 gadījumā bērnam ir jāpiedalās sociālās korekcijas programmās.

Saskaņā ar Valsts policijas datiem, pagājušajā gadā Latvijā uzskaitē atradās 673 nepilngadības personas, bet tikai 268 gadījumos viņiem tika izstrādātas sociālās korekcijas programmas. Komentējot, kādēļ tikai trešdaļai tās tika izstrādātas, Valsts policijas pārstāve Vineta Pavlovska atrunājās, ka, iespējams, par visiem jauniešiem sistēmās ir ievadīta pilnvērtīga informācija.

Viņa skaidroja, ka darbs ar problemātiskiem jauniešiem tiek sadalīts starp pašvaldībām un policiju. Proti, profilakses darbs jāveic pašvaldībai sadarbībā ar vecākiem, policiju, probācijas dienestu un izglītības iestādēm.

Viņa uzsvēra, ka Valsts policijai šajā darbā neesot primārā loma. Tā izmeklē izdarītos likumpārkāpumus, un tās funkcija ir piedalīties starpinstitucionālās sadarbības grupās, kur virzīts konkrēts risinājums par to, ko Valsts policija var darīt. Tāpat policija veicot preventīvus pasākumus, lai cilvēki nekļūtu par noziedzīga nodarījuma upuri.

Labklājības ministrijas (LM) Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Ilze Kurme norādīja, ka parasti problemātisku jauniešu uzvedības pamatā ir dažādas bērnu neapmierinātās sociālās vajadzības. Viņas vērtējumā, lielāka nozīme ir atbalsta programmām, nevis sociālās korekcijas programmām.

"Problēmas nesākas tramvajā, kad brauksim un darīsim kādam pāri, bet tās, visticamāk, sākas ar mazām pazīmēm, aizvainojošām piezīmēm skolā. Tieši skolā mēs pamanām ilgstoši nerisinātās vardarbības pazīmes, kur vajadzīgs kāds speciālista atbalsts," uzsvēra Kurme.

Viņa arī norādīja, ka šobrīd Latvijā nav vienotas prevencijas programmas, taču tai ir liela nozīmē jau agrīnā bērna vecumposmā, mācot, kā veidot nevardarbības attiecības, kā tikt galā ar emocijām un kā risināt konfliktsituācijām.

Tāpat, viņas vērtējumā, šobrīd nav efektīva starpinstitucionālā sadarbība, proti, speciālisti ātri sanāk uz sanāksmēm, kad ir kādi kritiski gadījumi, bet mazāk dara, kad ir tikai pirmās problēmu pazīmes.

"Ir svarīgi skatīt bērnu atbalsta resursus apkārt. Piemēram, iespējas izglītības iestādē, draugu, radu pulciņi, kur bērni pēc skolas dodas," atzīmēja Kurme.

Tieslietu ministrijas pārstāve Jolanta Laure informēja, ka pagājušajā gadā ministrija bija uzsākusi reformu, kas paredzēja atteikties no bērnu administratīvās atbildības, tā vietā nodrošinot darbu ar audzinoša rakstura piespiedu līdzekļiem. Taču vislielākā pretestība esot bijusi no pašvaldību un to organizāciju puses, kas paudušas bažas, ka, noņemot sodus, nebūs pakalpojumu, ko sniegt to vietā.

"Pašvaldības var dalīt labajās un sliktajās. Ir tādas, kas neatbild uz vēstulēm, bet labās efektīvi strādā. Lielākā problēma ir reģionos. Es domāju, ka jāiegulda darbs pašvaldībās. Tur darbs ar šiem bērniem pamatā notiek administratīvajās komisijās, kur darbojas labi cilvēki, bet bez jebkādas izglītības konkrētajā jomā," izteicās ierēdne.

Šobrīd ministrija plāno virzīt priekšlikumu par atteikšanos no naudas sodiem, jo patlaban ar to netiek noskaidroti cēloņi tam, kādēļ bērns ir veicis noziedzīgu nodarījumu, kā viņš jūtas u.tml.

Tāpat līdz gada beigām TM sadarbībā ar citām ministrijām jāsniedz piedāvājums, ko darīt ar augsta riska pusaudžiem - tādiem, kuriem vēl nedraud cietums un kuri vēl nav izdarījuši sevišķi smagus noziegumus, taču kuru uzvedībā ir lielas problēmas. Piedāvājums, kas top, ir pilotprojekts, un tas būs paredzēts mazam bērnu skaitam, taču ideālā variantā būtu jāizveido vairākas terapeitiskās iestādes, jo ar vienu būšot par maz.

Arī Iekšlietu ministrijas pārstāve Inese Putane piekrita, ka pašvaldības nav pretimnākošas jautājumu risināšanā, taču ir jāiegulda liels darbs un sadarbība vēl pirms bērns ir nonācis līdz likumpārkāpumiem. Viņas vērtējumā, arī izglītības iestādes varētu nest savu pienesumu vardarbības profilakses, jo lielāku daļu laika bērns pavada skolā.

Savukārt Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs Nils Sakss Konstantinovs aicināja klātesošos padomāt, vai audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis var būt vizīte pie psihologa. Viņa vērtējumā, šādos gadījumos bērns nemeklēs palīdzību, turklāt šobrīd jauniešu grūtības tiek psiholoģizētas, lai gan to grūtības ir psihosociālas. Šādos gadījumus būtu svarīgi medikalizēt sociāla veida problēmas.

Komisijas pārstāvji vienojās turpināt diskusiju par pašvaldību lomu nākamā sēdē 30.maijā.