Starptautiskajam tribunālam Krievijas agresijas nozieguma izskatīšanai jāpanāk taisnīgums Ukrainai, uzsvēra Latvijas prezidents Egils Levits, kurš šodien uzrunāja klātesošos Eiropas Padomes valstu un valdību vadītāju sanāksmes vispārējās debatēs "Vienoti ap mūsu vērtībām".
Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra komunikācijas speciāliste Elīna Kresa, valsts pirmā persona norādīja, ka gandrīz 75 gadus Eiropas Padome ir bijusi cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma bāka Eiropā. Savukārt šodien Krievija raksta asiņainu lappusi Eiropas vēsturē.
Levits akcentēja, ka agresīvais karš ir vissmagākais starptautiskais noziegums. Starptautiskajai Krimināltiesai šajā lietā nav jurisdikcijas un tā ir nepieņemama nepilnība starptautiskajās tiesībās. Latvijas prezidents vērsa uzmanību, ka neilgi pēc Krievijas iebrukuma viņš ierosināja izveidot starptautisku "ad hoc" tribunālu Krievijas agresijas nozieguma izskatīšanai.
Pēc valsts pirmās personas paustā, tribunāls ir vajadzīgs trīs iemeslu dēļ - lai panāktu taisnīgumu Ukrainai, ievērotu starptautisko tiesību standartu, kas tika sasniegts pēc Otrā pasaules kara un kas aizliedz agresīvus karus, kā arī lai netiktu iedragāt demokrātisko vērtību uzticamība.
"Pēdējais iemesls ir īpaši svarīgs Eiropas Padomei, kas ir vai vismaz tai vajadzētu būt demokrātisku valstu organizācijai, kuras pamatā ir tiesiskums," pauda Latvijas prezidents.
Viņš klāstīja, ka Latvija un vairāki desmiti citu valstu jau sadarbojas ANO, lai izveidotu starptautisku "ad hoc" tribunālu agresijas noziegumu apkarošanai. Valsts prezidenta ieskatā, juridiski tas ir iespējams, bet tam ir vajadzīga politiskā griba. Viņš aicināja Eiropas Padomes valstu un valdību vadītājus pievienoties šai iniciatīvai.
Tāpat, pēc Latvijas prezidenta paustā, Krievijai ir arī jākompensē Ukrainai visi zaudējumi. Tāpēc viņš atzinīgi vērtē lēmumu izveidot Krievijas agresijas pret Ukrainu rezultātā radīto zaudējumu reģistru. Viņš akcentēja, ka Latvija ir viena no reģistra dibinātājvalstīm, un Latvija aicina arī citas valstis tam pievienoties.
Levits norādīja, ka Eiropas Padomei ir jārisina arī jauni izaicinājumi, piemēram, digitālo tehnoloģiju ietekme uz demokrātiju un cilvēktiesībām. Viņš mudināja paātrināt darbu pie jaunā juridiskā instrumenta par mākslīgo intelektu, jo pretējā gadījumā tas var būt par vēlu.
Pēc prezidenta paustā, jānodrošina, lai digitālās tehnoloģijas atbilstu cilvēktiesību standartiem un lai tās nepārkāptu sabiedrības demokrātiskos procesus. Lai to panāktu, ir jābūt politiski un juridiski radošiem un drosmīgiem.
Levits arīdzan uzsvēra, ka Latvija šodien uzņemsies savu otro prezidentūru Eiropas Padomes Ministru komitejā. Viņa ieskatā, valstu kopējais pienākums ir novērst demokrātijas apdraudējumus un aizsargāt kopīgās vērtības un brīvības.
