Arī Latvijai ir sava versija, kā latviskāk nosaukt Kaļiņingradu

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija maijā izskatīja jautājumu par Krievijas eksklāva Kaļiņingradas krieviskā nosaukuma atveidi latviešu valodā.

Valodnieki iesaka latviešu valodā turpmāk labāk lietot tradicionālo baltisko nosaukumu Karaļauči vai vēsturisko vācisko nosaukumu Kēnigsberga.

LETA jau ziņoja, ka Polija pārtrauks lietot Krievijas Kaļiņingradas eksklāva oficiālo nosaukumu un turpmāk dēvēs to vēsturiskajā vārdā par Kēnigsbergu.

Nosaukuma maiņu uz Kēnigsbergu (poliski "Krolewiec") rekomendēja komisija, kas standartizē svešvārdus poļu valodā. Turpmāk oficiālajos dokumentos un kartēs tiks lietots eksklāva vēsturiskais nosaukums.

Krievija jau pasteigusies nosodīt Polijas lēmumu. "Tā pat vairs nav rusofobija, tie ir neprātam tuvi procesi, kas notiek Polijā," žurnālistiem izteicies Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs.

"Tas nenes labumu Polijai. Tās nav vienkārši nedraudzīgas darbības, tās ir naidīgas darbības," viņš piebilda.

Kēningsbergu 1255.gadā dibināja Vācu ordenis. Pilsēta tika nosaukta par godu Bohēmijas karalim Otokāram II.

Pēc Otrā pasaules kara apgabals nonāca Maskavas valdījumā un tika pārdēvēts par Kaļiņingradu par godu vienam no boļševiku vadoņiem Mihailam Kaļiņinam.

Buda norādīja, ka lielas pierobežas pilsētas dēvēšana Kaļiņina vārdā rada poļiem negatīvas emocijas, jo šī persona ir līdzatbildīga par komunistu noziegumiem, tai skaitā poļu virsnieku noslepkavošanā Katiņā 1940.gadā.

1940.gada pavasarī Padomju Savienības iekšlietu karaspēks noslepkavoja vairāk nekā 22 000 poļu armijas un policijas virsnieku, ārstu, profesoru, priesteru un citu intelektuālās elites pārstāvju, kas tika sagūstīti pēc padomju armijas iebrukuma Polijā 1939.gada 17.septembrī.