Konceptuāli atbalsta grozījumus par trokšņojošu izklaides vietu sodīšanu

© pixabay.com

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja Juridiskās komisijas virzītos grozījumus parlamentā, kas ļautu par trokšņošanu, kas traucē cilvēku mieru, sodīt juridiskas personas, tajā skaitā izklaides vietas.

Atbalstīta grozījumu veikšana Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā, kas paredz sodu juridiskajai personai par sabiedriskās kārtības traucēšanu. Jau pašlaik likumā šāds sods pienākas fiziskām personām.

Grozījumi paredz, ka par sabiedriskās kārtības traucēšanu, pārkāpjot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot personas mieru, iestādes, komersanta vai citas institūcijas darbu vai apdraudot savu vai citu personu drošību, piemēro naudas sodu juridiskajai personai - no 70 eiro līdz 2000 eiro.

Sākotnēji šo priekšlikumu virzīja komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV).

Tieslietu ministrija likumprojekta izskatīšanas gaitā plāno piedāvāt kā maksimālo sodu juridiskām personām paredzēt 5000 eiro.

Kā ziņots, Juridiskā komisija paralēli grozījumu virzīšanai Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) aicināts izveidot starpinstitucionālu darba grupu, kurā atbildīgās instances strādātu pie plašāka regulējuma traucējošo trokšņu problēmas risināšanai. Dažādu iestāžu sadarbība nepieciešama, ņemot vērā, ka jautājums skar vairākas jomas, tajā skaitā, uzņēmējiem sākotnēji nosakāmās prasības.

Grozījumu anotācijā skaidrots, ka tas izstrādāts, lai reaģētu uz publiskajā telpā vairākkārt izskanējušo un aktualizēto jautājumu par sabiedriskās kārtības traucēšanu publiskās izklaides vietās ar ļoti skaļu mūziku, kā, piemēram, bāros, kafejnīcās un naktsklubos.

"Tas rada diskomfortu, traucē personu mieru un ietekmē iedzīvotāju dzīves kvalitāti," norāda komisijā. Bieži vien attiecīgās izklaides vietas atrodas dzīvojamo māju pirmajos stāvos vai pagrabstāvos, kur troksnis katru nakti izskan līdz pat augšējiem stāviem. Rīgas pašvaldības policija saņem ļoti lielu skaitu izsaukumu par trokšņošanu - pagājušajā gadā tas ir bijis 10 077 reizes, norādīts likumprojekta pamatojumā.

Pēc šādu izmaiņu pieņemšanu juridiskas personas būs iespēja saukt pie administratīvās atbildības ne tikai par trokšņu radīšanu, bet arī par jebkādu citu darbību, kas traucē sabiedrisko kārtību un cilvēku mieru.

Ar grozījumiem paredzēts vienkāršot un atvieglot mehānisms pašvaldības policijai reaģēt uz iedzīvotāju sūdzībām par sabiedriskās kārtības traucēšanu ar skaļas mūzikas atskaņošanu publiskās izklaides vietās.

Kā ziņots, iepriekš aprīļa sēdē Judins skaidroja, ka cilvēkiem jeb fiziskām personām jau tagad var piemērot sodu par mazo huligānismu, bet, ja juridiska persona, piemēram, naktsklubs traucē gulēt cilvēkiem, tad pašlaik nav risinājuma, lai to sodītu. Politiķis uzsvēra, ka atbildīgo amatpersonu pienākums ir aizsargāt cilvēkus, kuriem trokšņi, piemēram, naktī traucē.

Rīgas Apkaimju alianses pārstāvis Māris Jansons norādījis, ka problēma ir to personu rīcība, kuriem trokšņošana ir bizness un kuri jau pasākuma organizēšanas tāmē bez maz vai ieraksta soda naudas nomaksu. Šādiem apzinātiem trokšņotājiem svarīgi ir piemērot lielākus sodus.

Latvijā

Kāpēc premjere Evika Siliņa kolēģiem atgādina par mērenību ēšanas paradumos; ko neuzcels Hosams Abu Meri; kāpēc vajadzīgas slimnīcu padomes; kāpēc Anda Čakša padzen ministrijas vadošos darbiniekus un ko no viņas mēs un pasaule varam mācīties – “Neatkarīgās” saruna ar ārstu Pēteri Apini.

Svarīgākais