Konkursam par Rīgas Filharmonijas arhitektūru iesniegtas 38 idejas

Rīgas Filharmonijas metu konkursa pirmajā kārtā iesniegti 38 meti no Eiropas un Āzijas valstīm, aģentūru LETA informēja Rīgas domē.

Konkursa pirmajā kārtā plānots izvēlēties sešus metus, aicinot to autorus piedalīties konkursa otrajā kārtā. Līdz konkursa otrās kārtas rezultātu paziņošanai tiek saglabāta konkursa dalībnieku anonimitāte. Meti otrajā kārtā būs jāiesniedz 18 nedēļu laikā pēc uzaicinājuma saņemšanas.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) ir gandarīts par Latvijas un pasaules arhitektu interesi un iesaistīšanos Rīgas Filharmonijas metu konkursā. Viņš informēja, ka koncertzāles tapšanas procesā šobrīd ir skaidri iezīmēta ceļa karte, un pirmais posms - metu konkursa pirmā kārta - tuvojas noslēgumam.

"Koncertzāle ir viena no manām visaugstākajām prioritātēm. Klusums, kas pēdējos mēnešos nereti tika pieminēts koncertzāles projekta attīstības projektā, ir tikai šķietams - notiek aktīvs visu iesaistīto pušu darbs, lai jau šogad mēs iegūtu konkursa uzvarētāju. Akustika, funkcionalitāte un ēkas arhitektoniskais veidols ir būtiski faktori koncertzāles tapšanā," viņš uzsvēra.

Savukārt Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP) pauda, ka esam vēl vienu soli tuvāk tam, lai Rīgā taptu augsta līmeņa akustiskā koncertzāle.

15.maijā vērtēšanas darbu sāks konkursa tehniskās komisijas locekļi, un katrs vērtēs kādu konkrētu jomu (satiksmes organizācija, atbilstība konkursa programmai, atbilstība normatīvajam regulējumam, akustika, ainavu arhitektūra, pilsētplānošana, vēsturiskā mantojuma saglabāšana).

Savukārt no 8.jūnija līdz 10.jūnijam metus vērtēs starptautiskā metu konkursa žūrija, kurā ietilpst arhitekts, Rīgas pilsētas arhitektu dienesta vadītājs Pēteris Ratas, arhitekts, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs, Nacionālās arhitektūras padomes loceklis Juris Dambis, arhitekte, Latvijas Arhitektu savienības pārstāve Liene Griezīte, ainavu arhitekte, Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas valdes locekle Indra Purs, VSIA "Latvijas Koncerti" valdes loceklis Guntars Ķirsis, arhitekts, Lietuvas Arhitektu savienības pārstāvis Rolandas Palekas un citi.

No 11.jūnija līdz 16.jūnijam Rīgas Kongresu nama telpās mediju pārstāvjiem, studentiem un citiem interesentiem būs iespēja apskatīt visus konkursam iesniegtos metus, iepriekš vienojoties par apskates laiku.

Kopējais atlīdzības apmērs par dalību konkursa otrajā kārtā ir 240 000 eiro, respektīvi, 30 000 eiro katram no sešu metu iesniedzējiem. Ja konkursa otrajā kārtā iesniegt metus tiek uzaicināti mazāk nekā seši dalībnieki, žūrijas komisijai ir tiesības kopējo paredzēto atlīdzības apmēru sadalīt otrās kārtas konkursa dalībniekiem vienlīdzīgās daļās.

Savukārt konkursa otrās kārtas godalgu fonds ir 60 000 eiro. Pirmās vietas ieguvējam godalga ir 30 000 eiro, otrās - 20 000, bet trešās - 10 000.

Rīgas Filharmonija būs pastāvīgā Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra, Latvijas Radio kora un Latvijas Radio bigbenda, kā arī VSIA "Latvijas Koncerti" mājvieta.

Maksimālā līguma summa, ko Rīgas dome ir paredzējusi Rīgas Filharmonijas projektēšanai un autoruzraudzībai, neieskaitot būvuzraudzības izmaksas, ir 3 511 209 eiro. Plānots, ka līgumu par projektēšanu un autoruzraudzību noslēgs 2023.gada nogalē.