Šogad pavasara plūdi lielākos postījumus meža autoceļiem nodarīja Ziemeļlatgales, Austrumvidzemes un Ziemeļkurzemes reģionos, aģentūrai LETA pastāstīja AS "Latvijas valsts meži" (LVM) Meža infrastruktūras Ekspluatācijas un uzturēšanas vadītājs Ingus Barviķis.
Viņš atzīmēja, ka, piemēram, Mālupes iecirknī katru pavasari pārplūst meža autoceļš un arī šogad ceļš tika pārrauts. Patlaban meža autoceļš ir salabots un pieejams transportam.
Tikmēr Pededzes lejtecē pāris nedēļas bija augsts ūdens līmenis un virkne ceļu bija pārplūduši. Barviķis skaidroja, ka uz plūdu brīdi LVM satiksmi slēdza. Tā kā ceļa segas bojājumi nebija ļoti lieli, to atjaunošanai vajadzēja apmēram 200 kubikmetru grants.
Vienlaikus viņš stāstīja, ka pēc 2013.gada plūdiem izbūvētajam Vārupes pārgāznim šī gada pavasara plūdi bija kā "ūdenskristības".
"Secinājām, ka kopumā pārgāznis veica savu funkciju - mazliet gan tika bojāts, bet betona konstrukcija izturēja un jau šobrīd ir atjaunota kustība pār ceļu," atzīmēja Barviķis piebilstot, ka bez pārgāžņa ceļš būtu izskalots un atjaunošana būtu gan ilgāka, gan dārgāka.
Kopumā šīs trīs vietas pavasara plūdos cieta visvairāk un postījumu novēšanai ieguldīti 32 000 eiro. Barviķis atzina, ka tas ir mazāk, nekā tika prognozēts, ņemot vērā dziļo ziemu un plūdu ārkārtas situāciju Jēkabpilī un citviet.
Vienlaikus viņš sacīja, ka Kurzemē sals mijās ar atkušņiem, kas lika pastiprināti sekot līdzi meža ceļu stāvoklim. Tāpat joprojām notiek infrastruktūras apsekošanas darbi un nepieciešamības gadījumā tiek veikti ceļu remontdarbi.
Salīdzinot šo ziemu ar iepriekšējo gadu, Barviķis atzina, ka šogad sniega tīrīšana un rievošana bija nepieciešama biežāk, bet kopumā šī gada ziema meža ceļu infrastruktūrai bija labvēlīga.
"Šobrīd ir sākusies vasaras sezona, kas nozīmē, ka meža autoceļu uzturēšanā šobrīd sākam veikt plānotos darbus - greiderēšanu, plānotu seguma atjaunošanu vietās, kas paredzētas meža darbu veikšanai vai pēc darbu veikšanas jāsaved kārtībā," teica Barviķis.
Jau ziņots, ka LVM apgrozījums 2022.gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 566,577 miljoni eiro, kas ir par 39,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pirms nodokļu nomaksas palielinājās divas reizes - līdz 258,485 miljoniem eiro.
LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja ir Zemkopības ministrija.