Valsts izglītības satura centra (VISC) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izveidotā darba grupa plāno novērtēt esošās izglītojamo zināšanas veselības jautājumos, lai pilnveidotu mācību saturu.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas kopsēdē trešdien deputāti ar nozaru pārstāvjiem sprieda par veselības mācības ieviešanu skolās.
VM Veselības veicināšanas un atkarību profilakses nodaļas vadītāja Inga Birzniece atgādināja, ka VM vairākkārt vērsusies gan pie IZM, gan pie valdības, aktualizējot veselības mācību nepieciešamību. Lai arī valdība pieņēma lēmumu ar veselības izglītību saistītus jautājumus iekļaut kompetenču izglītībā, grūti pateikt, kā tos īsteno mācību procesā.
Darba grupas sastāvā ir SPKC vecākā sabiedrības veselības analītiķe Iveta Pudule, VM Veselības veicināšanas un atkarību profilakses nodaļas vecākā eksperte Valērija Muižniece-Briede, bērnu kardiologs, Jauno Ārstu asociācijas valdes loceklis Pauls Sīlis, "Pusaudžu resursu centra" vadītāja Anete Masaļska un izglītības programmu vadītāja Elīna Bārtule, Latvijas Ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācijas "Papardes zieds" valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle, kā arī Inese Bautere un Mihails Basmanovs no VISC īstenotā projekta "Skola2030". Līdz šim darba grupa ir tikusies četras reizes. Nākošā sēde paredzēta 25.maijā.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisija aicināja darba grupā iekļaut arī medmāsas un izglītības iestāžu vadītājus pilnvērtīgai situācijas analīzei.
Česlava Batņas (AS) ieskatā veselības mācību būtu jāpasniedz personām ar veselības izglītību. Tam piekrita Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre (JV), norādot, ka pieejamais izglītības iestāžu medicīnas māsu resurss nav izmantots. Vienlaikus būtu nepieciešams atrisināt personāla trūkumu, jo 35% skolu nemaz neesot medicīnas personāla.
IZM parlamentārais sekretārs Kārlis Strautiņš norādīja uz medicīnas māsu pienākumu nodrošināt preventīvus pasākumus, tostarp izglītot skolēnus par veselības jautājumiem. Tam iebilda Batņa, vēršot uzmanību, ka mācību plānā iekļautās tēmas un jautājumus drīkst vadīt personas tikai ar pedagoģisko izglītību, tāpēc būtu nepieciešams veikt grozījumus normatīvajos regulējumos.
Deputāti norādīja arī uz psihologa nozīmi izglītības iestādē, tādējādi veicinot arī jauniešu mentālo veselību. Vienlaikus daudzi speciālisti neizvēloties strādāt skolā atalgojuma dēļ, kas esot daudz mazāks nekā privātpraksēs.
Vairāku deputātu ieskatā mācību programmā būtu jāievieš atsevišķa veselības mācība, koncentrējoties uz ģimenes veselību. Kā norādīja Jurģis Klotiņš (NA), jaunietis "būtu jāskata kā nākamais tēvs vai nākamā māte", tāpēc nav pareizi izdalīt seksualitātes un tuvības jautājumus.
Jānis Grasbergs (NA) informēja, ka arī viņa vadītajā Ilgtspējīgas attīstības komisijas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijā deputāti bija vienisprātis par ģimenes veselības priekšmeta nepieciešamību, tajā iekļaujot jautājumus par ģimenes plānošanu.
Veselības mācībai kā atsevišķam priekšmetam mācību programmā iebilda Strautiņš, norādot, ka skolotājiem ir bijusi iespēja iziet "Skola2030" nodrošinātos kursus par jautājumiem, saistītiem ar veselības mācību. Turklāt jauna priekšmeta ieviešanas fiskālā ietekme slodzes palielināšanai varētu būt gaidāma līdz 12 miljoniem eiro.
Turpretim Batņas ieskatā skolām būtu jādod uzdevums atrast 10 stundas mācību gadā veselības mācības īstenošanai.
Ilze Vergina (JV) turpretim norādīja, ka jau šobrīd skolām ir jāizstrādā audzināšanas plāni, iekļaujot arī veselības mācības jautājumus. Vislielākā problēma esot pārblīvēts saturs un mācību līdzekļu trūkums.
Verginas teiktajam piekrita Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas pārstāve, Dobeles Valsts ģimnāzijas direktore Inese Didže, paužot, ka ne vienmēr varot nodrošināt veselības mācības īstenošanu materiālu trūkuma un pedagogu kvalifikācijas dēļ.
Sēdē izskanēja idejas samazināt sporta stundu skaitu, vienu no trim stundām veltot veselības mācībai. Tam iebilda Dāvis Mārtiņš Daugavietis (JV). Viņš atsaucās uz OECD datiem, pēc kuriem Latvija ir viena no tām valstīm, kur jaunieši vismazāk aktīvi kustās.
Strautiņš pauda, ka jautājums par veselību dažādos mācību priekšmetos iekļauts kopš 2018.gada, līdz ar ko šobrīd aktuāls jautājums esot nevis par atsevišķa priekšmeta izveidi, bet gan par to, ko būtu jāmāca.
Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājas Ingas Bērziņas (JV) ne visi no skolotājiem būtu gatavi runāt par jautājumiem, saistītiem ar seksuālo uzvedību. Strautiņš norādīja, ka par pedagogu piemērotību lemj izglītības iestādes vadītājs. Gadījumā, ja nav iespējams nodrošināt veselības mācības pasniegšanu, tiekot pieaicināti ārpakalpojumi.
Arī Ramona Petraviča (LPV) pauda bažas, ka šobrīd plānots veselības mācību vērst tikai uz seksuālo izglītību un viendzimuma attiecību propagandu. Viņas ieskatā būtu nepieciešams pievērst lielāku uzmanību, piemēram, atkarību problēmai. Tam iebilda biedrības "Papardes zieds" pārstāvis Roberts Osis, norādot, ka biedrība neizglīto tikai par izsargāšanos, kā arī nenodarbojas ar propagandu.
Strautiņa ieskatā lielākā problēma ir paradumu veidošana, jo zināšanas mēdzot "palikt pierakstītas kladē". Būtu nepieciešams veidot jaunu sistemātisku stratēģiju, jo esot acīmredzams, ka līdz šim paveiktais nav sniedzis rezultātus.
Kā vēstīts, pērn Latvijas Jauno ārstu asociācija rosināja nekavējoties atjaunot visās skolās veselības mācību kā obligāto mācību priekšmetu.
Vēstulē asociācija vērsa atbildīgo amatpersonu uzmanību būtiskiem faktoriem, kas liecina, ka veselības mācība būtu nekavējoties jāatjauno visās Latvijas skolās kā obligātais mācību priekšmets - HIV saslimstības rādītājiem Latvijā, legālo abortu skaitu jauniešu vidū, nedrošu izsargāšanās metožu izmantošanu, pašnāvību skaitu un citiem.