Kalniete: Karā rūdītā Ukrainas armija būtu nozīmīga pievienotā vērtība NATO
Karā rūdītā un ar moderniem ieročiem apbruņota Ukrainas armija būtu nozīmīga pievienotā vērtība NATO, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete (JV).
Kā informē Kalnietes palīdze Elīna Bīviņa, politiķes uzsver, ka katra NATO paplašināšanās kārta līdz šim notikusi, ievērojot principu - drošības pastiprināšana esošajām alianses dalībvalstīm, un, no šāda aspekta raugoties, gaidāmajos NATO Viļņas un Vašingtonas samitos jābūt skaidram lēmumam, ka Ukrainas pievienošanās NATO sāksies tūlīt pēc kara beigām un tiks pabeigta pēc iespējas ātrāk.
Paziņojumu, kurā stingri atbalstīta Ukrainas pievienošanās Ziemeļatlantijas aliansei, otrdien, Eiropas dienā, pieņēmusi lielākā EP frakcija - Eiropas Tautas partijas (ETP) grupa. Kalniete atzīmē, ka ETP grupa vēlas gan stipru un spēcīgu NATO, gan ilgstošu mieru Eiropā, un ar šādu ilgtermiņa mērķi nedz NATO, nedz Eiropas Svienība nevar atļauties atstāt Ukrainu drošības pelēkajā zonā.
Pēc politiķes paustā, Ukrainas pievienošanās Ziemeļatlantijas aliansei ievērojami paplašinātu austrumu virzienā teritoriju, kurā apvienojušās Rietumvalstu demokrātijas vērtībās balstītas valstis. Viņasprāt, būtiski, ka Ukrainai kā NATO dalībvalstij būtu iespēja nākotnē novērst jebkādu Krievijas iespējamu agresiju, kā arī tas varētu veicināt izmaiņas Krievijas iekšpolitikā.
Kalniete atzīmē, ka ETP grupa kopš kara sākuma iestājusies par visa veida atbalstu Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju. Eiropas dienas paziņojumā EP lielākā frakcija aicina visas NATO dalībvalstis oficiāli apstiprināt gan Ukrainas miera formulu, gan Kijevas drošības pakta ieteikumus un aktīvi līdzdarboties to ieviešanā, ievērojot Ziemeļatlantijas līguma pamatprincipus un NATO Stratēģiskās koncepcijas saistības.
ETP grupa uzsver, ka līdz šim nopietna diskusija par Ukrainas dalību NATO nav notikusi, bažījoties par Krievijas militārās atbildes draudiem, vienlaikus paziņojumā secināts, ka Krievijas agresiju pret Ukrainu nav novērsuši līdz šim kopš 90.gadu sākuma pieņemtie dokumenti, tostarp Parīzes harta, Budapeštas memorands un 1997.gadā noslēgtais Ukrainas un Krievijas Draudzības un sadarbības līgums, mieru Eiropā nav sekmējusi arī neizšķiršanās par Ukrainas dalību aliansē Bukarestes NATO samitā 2008.gadā.
Kalniete uzsver, ka ukraiņi cīnās ne tikai par savu brīvību un pret [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina agresiju. Ukraina kaujas laukā aizstāv Eiropas vērtības un karo pret autoritārismu. Uzaicinājums Ukrainai kļūt par NATO dalībvalsti sūtītu visspēcīgāko signālu Putinam un viņa rokaspuišiem, ka Ukraina uz visiem laikiem ir prom no viņu ietekmes zonas.
"Nelokāma Ukrainas NATO perspektīva vājinātu Krievijas pozīcijas un Kremļa režīma autoritāti iekšpolitiski, radot apstākļus ilgstošam mieram Eiropas kontinentā. Līdz ar to Rietumu interesēs ir vistuvākajā laikā lemt par Ukrainas dalību NATO," pauž Kalniete.
ETP grupas paziņojumā norādīts, ka ilgtermiņa stabilitāte ar atjaunotu demokrātiju Krievijā pēc Putina režīma ir svarīga ilgtspējīgam mieram un turpmāku agresiju novēršanai Eiropā. EP ietekmīgākā frakcija ir pārliecināta, ka Putina impēriskās ambīcijas ir jāuzvar kaujas laukā, lai neļautu tām atgūties nākotnē. Ukrainas turpmākā dalība NATO, Eiropas Tautas partijas grupas ieskatā, ir ne tikai Ukrainas drošības jautājums, bet arī palīdzība Krievijas sabiedrībai no jauna neļauties impēriskajai nostalģijai.
Ukrainu kā Ziemeļatlantijas alianses sabiedroto ETP grupa vērtē kā stiprinātas Eiropas drošības enkuru, tādēļ uzskata, ka NATO dalībvalstīm šobrīd vajadzētu vēl vairāk pastiprināt savu apņemšanos atbalstīt Ukrainas militāros centienus pret Krievijas nelikumīgo un brutālo agresiju.
Pagājušā gada 24.februārī Krievijas prezidents pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā.