Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā šodien notiek uzklausīšanas sanāksme par a/s Latvenergo iesniegto jauno elektrības tarifu projektu. Tas paredz, ka mājsaimniecībām, kas vidēji mēnesī patērē vairāk nekā 100 kWh, par elektrību nāksies maksāt krietni vairāk nekā iepriekšējos gados.
Turklāt jau šobrīd, pēc Eurostat datiem, Latvijas mājsaimniecībām par elektrību ir jāmaksā dārgāk nekā Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājiem.
Latvenergo jaunajā tarifu projektā paredzēts, ka mājsaimniecībām, nepārsniedzot noteiktu patēriņa apjomu – 1200 kWh gadā – tarifs saglabāsies pašreizējā līmenī, tas ir 8,25 santīmi par kWh. Savukārt pārsniedzot šo apjomu, par katru kilovatstundu būs jāmaksā 10,7 santīmi. Jauno tarifu projektu plānots piemērot no 1. aprīļa.
Latvenergo apgalvo, ka arī pēc tarifu paaugstinājuma Latvijā joprojām būs viens no zemākajiem elektroenerģijas tarifiem Eiropā. Eurostat dati gan liecina, ka Latvijā pērn mājsaimniecībām bija ceturtie zemākie elektrības tarifi Eiropā. Šogad, stājoties spēkā jaunajām PVN likmēm, Latvija ir pakāpusies par pāris vietām augstāk elektrības cenu skalā, tādējādi Latvijas mājsaimniecībām jau šobrīd par elektrību, ieskaitot nodokļus, ir jāmaksā dārgāk nekā Lietuvā un Igaunijā. Savukārt Latvenergo rīcībā esošā informācija atšķiras no Eurostat datiem. Latvijā šobrīd viena kilovatstunda maksā 8,25 santīmus, Lietuvā – 9,2 santīmus, Igaunijā – 7,08 santīmus, Neatkarīgajai apgalvoja Latvenergo Ārējās komunikācijas daļas vadītājs Andris Siksnis.
Ja SPRK akceptēs jauno tarifu projektu, tad mājsaimniecībām, kuras iztērēs vairāk nekā 1200 kWh elektrības gadā, par pārtērēto elektrību būs jāmaksā 10,7 santīmi kilovatstundā. Pēc Eurostat datiem, Latvijā šī cena būs augstāka nekā 13 citās Eiropas valstīs, tai skaitā Lielbritānijā, Somijā un Francijā.
Apkopojot informāciju par elektrības cenu vidējā mājsaimniecībā, tas ir tādā, kura patērē aptuveni 2500 līdz 5000 kWh gadā, Eurostat secinājis, ka Latvijā kopš 2004. gada elektrības cena, nerēķinot nodokļus, līdz pagājušā gada vidum bija pieaugusi 1,9 reizes, Lietuvā – 1,7 reizes, Igaunijā – 1,2 reizes. Savukārt stājoties spēkā jaunajam tarifam, Latvijā elektrības cenu pieaugums būs mērāms jau aptuveni 2,5 reižu lielumā.
Latvenergo un Ekonomikas ministrijas aplēses liecina, ka jaunais tarifs skars pusi mājsaimniecību un elektrības sadārdzinājums būšot minimāls. Savukārt Neatkarīgās aprēķini liecina, ka mājsaimniecībām, kuras patērē mēnesī vidēji 200 kwh, elektrības rēķins salīdzinot ar pagājušo gadu pieaugs par 28 procentiem jeb 49,56 latiem gadā. Savukārt mājsaimniecības, kuras iztērē vidēji 300 kilovatus, par elektrību maksās par 33% procentiem jeb par 89,12 latiem gadā vairāk nekā pērn.
Diemžēl no jaunā tarifu plāna cietīs arī daudzbērnu ģimenes, bezdarbnieki, laucinieki, arī sociāli neaizsargātākie, kurus Latvenergo ar šo plānu sola pasargāt. SPRK jau pirms gala lēmuma pieņemšanas kritizēja Latvenergo iesniegto tarifu plānu.
«Ekonomikas ministrija ir plaši izreklamējusi Latvenergo iesniegto elektrības tarifu projektu kā sociālo akciju, taču tas neatbilst sociālas kampaņas būtībai. Diemžēl nav saprasts, ka tarifu projektā nav paredzēts tarifus diferencēt atbilstoši iedzīvotāju maksātspējai vai pēc kādām citām sociālajām pazīmēm. Šādi Ekonomikas ministrijas paziņojumi ir aplami un sabiedrību maldinoši, tie ir izraisījuši pamatotu sabiedrības pretreakciju un nepieciešamību skaidrot notiekošo,» Neatkarīgajai iepriekš teica SPRK padomes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Ivars Zariņš.
SPRK, kas šobrīd vērtē Latvenergo iesniegto tarifu projektu, šobrīd vada SPRK padomes priekšsēdētāja pienākumus pildošais I. Zariņš, jo kādreizējā padomes priekšsēdētāja Valentīna Andrejeva pēc piecu gadu termiņa beigām pagājušā gada nogalē atstāja šo amatu. Ekonomikas ministrijas konkursa komisija SPRK priekšsēdētāja amatā par atbilstošāko kandidātu atzinusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda doktoru Valdi Lokenbahu. Viņš pagaidām nevarēja komentēt iespējamo elektrības tarifu kāpumu, jo nav iepazinies ar Latvenergo iesniegto tarifu projektu. «Lai izvērtētu, cik Latvenergo iesniegtais tarifa projekts ir pamatots, jāizanalizē argumenti un aprēķini, uz kuriem tas ir balstīts. Man šāda informācija nav pieejama, tāpēc es nevaru pateikt, cik patiesa un pamatota ir tā informācija, kas šobrīd ir publiski pieejama,» Neatkarīgajai teica V. Lokenbahs.
Tomēr viņš atzina, ka, no vienas puses, nedrīkst audzēt tarifus, kas varētu novest Latviju pilnīgā nabadzībā, bet, no otras puses, nedrīkst arī pieļaut situāciju, ka elektrības stabi sapūtu un gāztos, tiklīdz tiem uzpūš vējš. «Ir jāatrod vidusceļš un noteikti ir jāskatās, kādas elektrības cenas ir kaimiņvalstīs,» uzsvēra V. Lokenbahs. Viņaprāt, tarifi veido arī cilvēku mentalitāti, iemācot, piemēram, izejot no istabas izslēgt gaismu, kārtīgi aizgriezt ūdens krānu un tamlīdzīgi.
SPRK padomes priekšsēdētāja amata kandidāts ir jāapstiprina Ministru kabinetam un Saeimai.